(no subject)
Apr. 13th, 2008 | 12:11 pm
Šorīt nejauši satiku sevi. Pamodos sešos, sabijusies no kāda trokšņa piecēlos no gultas. Un ieraudzīju sevi un visu to, ko esmu sakrāvusi sev virsū - kaut kādas birkas un saukļi, stutes, profilaktiski plāksteri un prettriecienu buferi, uz sejas atlupusi maska - parubināju nost, bet tur apakšā dzīva āda grib elpot. Norāvu visu nost un kļuva daudz vieglāk un brīvāk.
Ar citiem vismaz var sarunāt tikšanos, bet ar sevi? Sanāk, ka sevi var satikt tikai nejauši
Ar citiem vismaz var sarunāt tikšanos, bet ar sevi? Sanāk, ka sevi var satikt tikai nejauši
Link | piebilst | Add to Memories
(no subject)
Apr. 13th, 2008 | 10:22 pm
ceļgali asiņaini, kreisās kājas vidējā pirksta nags lillā, bet mazajam pirkstiņam višņevskis un pārsējs. bet tas nekas, ir vērts.
ir labi sajust savu centru un tā mierīgo spēku. ir labi mēģināt vēl un vēl kamēr sanāk (kaut kas).
krist, apaļi un mīksti aizkūleņot, un tad jau atkal būt uz kājām smaidot, jo ir labi justies vieglai un ripelīgai.
tas ir par aikido, protams.
ir labi sajust savu centru un tā mierīgo spēku. ir labi mēģināt vēl un vēl kamēr sanāk (kaut kas).
krist, apaļi un mīksti aizkūleņot, un tad jau atkal būt uz kājām smaidot, jo ir labi justies vieglai un ripelīgai.
tas ir par aikido, protams.