(no subject)
Oct. 22nd, 2007 | 08:27 pm
beidzot gūstu gandarījumu par lietus sezonas mokām! tagad ir silti, saule tik ļoti nekož acīs, un ir krāsas! rudens cenšas - izmētā lapas un zīles, iekrāso mandarīnus un persimonus oranžus, un piekrāmē veikalu plauktus pilnus ar dažnedažādām sēnēm (beidzot jāiemācās tās pagatavot).
un man ir vīrs žīds, kurš ēd zefīru tikai tad, ja tas ir par puscenu, un Tante, kuras mirdzošās acis var saklausīt caur skaipu. Un kaķis Kenijs, kurš ir kārtīgi pieskatījis Musjku (izdzenot no pašas gultas), patrenkājis viņas peles un (laikam aiz līdzjūtības pret mani) pasācis ēst rīsu putru.
tā lūk.
un man ir vīrs žīds, kurš ēd zefīru tikai tad, ja tas ir par puscenu, un Tante, kuras mirdzošās acis var saklausīt caur skaipu. Un kaķis Kenijs, kurš ir kārtīgi pieskatījis Musjku (izdzenot no pašas gultas), patrenkājis viņas peles un (laikam aiz līdzjūtības pret mani) pasācis ēst rīsu putru.
tā lūk.
Link | piebilst {4} teica | Add to Memories
(no subject)
Oct. 22nd, 2007 | 08:41 pm
Ha! Izrādās, nav nekā vienkāršāka kā pagatavot japāņu sēnes. Sagriež sēnes (shitake, enoki, shimeji), liek pannā, virsū sāli, sakē un sojas mērci, to visu uz lielas uguns pāris minūtes un gatavs! Ok, tas ir viens no variantiem.