(no subject)
Nov. 23rd, 2008 | 09:01 pm
No:: san
Gribu iemācīties taisīt auksto gaļu tikpat labi kā to dara "židovkas". Neesot necik sarežģīti - katlā jāliek pārīts siržu, divas kājiņas, var arī kādu mēli, un pāri ūdeni līdz augšai. Uzvāra, tad atdala gaļu no kauliem, saliek pa trauciņiem un pārlej ar buljonu. Ēd ar mārrutku mērcīti. Ņamm.
Izrādās, ka tieši ebrejietes esot lielākās aukstā galda meistarienes. Jo sabata laikā, saprotams, nedrīkst darbināt plīti, un visi ēdieni tiek sagatavoti iepriekš. Tā mūs ar Kaķi apgaismoja Vārna, kad galīgi skābas atnācām no pusdienām restorānā Šalom. Man jau bija paspējis rasties pilnīgs noliegums attiecībā pret ebreju virtuvi, jo tas ar krējumu un miltiem pildītais vistas kakliņš bija murgs. Arī cemmes - sautēti burkāni ar šķērētu liellopu - bija tikai par šekeli ēdamākas.
Kad jautāju Tantei, arī viņa sacīja, ka neviens cits nevarot uzburt labāku furšetu kā židovka. Un piemēra pēc pastāstīja par Ļaļu, kas mācējusi tā pagatavot lielopa kuņģi, ka viss trešais cehs viņu par to mīlējis un dievinājis. Arī siļķe kažokā neesot vis nekāds latviešu nacionālais, bet gan ebreju ēdiens.
Mācība tāda, ka ebreju restorānā jāliek uzsvars uz aukstajām uzkodām - nu tur, pildītu karpu un tādā garā, tad viss būs labi.
Bet naudas maisi joprojām klusē, tikai saņēmu ziņu, ka esmu iekļauta kaut kādos sarakstos. Baisi.
Izrādās, ka tieši ebrejietes esot lielākās aukstā galda meistarienes. Jo sabata laikā, saprotams, nedrīkst darbināt plīti, un visi ēdieni tiek sagatavoti iepriekš. Tā mūs ar Kaķi apgaismoja Vārna, kad galīgi skābas atnācām no pusdienām restorānā Šalom. Man jau bija paspējis rasties pilnīgs noliegums attiecībā pret ebreju virtuvi, jo tas ar krējumu un miltiem pildītais vistas kakliņš bija murgs. Arī cemmes - sautēti burkāni ar šķērētu liellopu - bija tikai par šekeli ēdamākas.
Kad jautāju Tantei, arī viņa sacīja, ka neviens cits nevarot uzburt labāku furšetu kā židovka. Un piemēra pēc pastāstīja par Ļaļu, kas mācējusi tā pagatavot lielopa kuņģi, ka viss trešais cehs viņu par to mīlējis un dievinājis. Arī siļķe kažokā neesot vis nekāds latviešu nacionālais, bet gan ebreju ēdiens.
Mācība tāda, ka ebreju restorānā jāliek uzsvars uz aukstajām uzkodām - nu tur, pildītu karpu un tādā garā, tad viss būs labi.
Bet naudas maisi joprojām klusē, tikai saņēmu ziņu, ka esmu iekļauta kaut kādos sarakstos. Baisi.