iekšējās un ārējās cīņas
Oct. 27th, 2008 | 11:41 pm
No:: san
Karsta vanna. Vīns. Gardas vakariņas. Ieritināties zem segas. Varbūt filmu vai tāpat vien. Silti un labi.
Ko vēl cilvēks varētu vēlēties drēgnas rudens dienas tumšā vakarā?
Bet nē, ņemu sevi aiz čupra un stiepju uz aikido. "Man to vairs nevajag, tāpat taču viss kruta, tādā laikā suni nedzen ārā" ņerkst viena sīka bet uzstājīga balstiņa, un jāsaka viņai tas izdodas visnotaļ talantīgi. Tomēr izdodās šo apklusināt - gribi kļūt par kunoichi vai negribi? Tālāk viss notiek rātni - dažādi ukemi, suwariwaza un tādā garā. Un aikido treniņi nav tikai tehnikas un kūleņošana, bet arī spēles. Piemēram, kaut kas līdzīgs "kas dārzā" bez bitītēm un rozītēm, bet ar bultām un zobeniem. Un ādas uz ceļgaliem man jau atkal ir pavisam maz.
Lecot un krītot jo īpaši jūt jauniegūto ziemas polsterējumu uz gurniem, krūtīm un vēdera. No vienas puses, ja tiktu vaļā, būtu vieglāk treniņos. No otras - šitā smukāk un siltāk. Tāda, lūk, dilemma iz kunoichi dzīves!
Ko vēl cilvēks varētu vēlēties drēgnas rudens dienas tumšā vakarā?
Bet nē, ņemu sevi aiz čupra un stiepju uz aikido. "Man to vairs nevajag, tāpat taču viss kruta, tādā laikā suni nedzen ārā" ņerkst viena sīka bet uzstājīga balstiņa, un jāsaka viņai tas izdodas visnotaļ talantīgi. Tomēr izdodās šo apklusināt - gribi kļūt par kunoichi vai negribi? Tālāk viss notiek rātni - dažādi ukemi, suwariwaza un tādā garā. Un aikido treniņi nav tikai tehnikas un kūleņošana, bet arī spēles. Piemēram, kaut kas līdzīgs "kas dārzā" bez bitītēm un rozītēm, bet ar bultām un zobeniem. Un ādas uz ceļgaliem man jau atkal ir pavisam maz.
Lecot un krītot jo īpaši jūt jauniegūto ziemas polsterējumu uz gurniem, krūtīm un vēdera. No vienas puses, ja tiktu vaļā, būtu vieglāk treniņos. No otras - šitā smukāk un siltāk. Tāda, lūk, dilemma iz kunoichi dzīves!