sofija
Aug. 18th, 2008 | 10:10 am
No:: san
To, ka vinji sheit Balkanos mak dzivot, saprotu jau braucot dzeltenaja taksiti no lidostas uz centru. Pedalis grida, Aerosmith Crazy pilna skaluma, pa atvertiem logiem ieksa gazas tuksnesigi karsts vejs. Par pusstundas braucienu samaksaju 2 latus un nolemju, ka saja pilseta parvietosos tikai ar taksi, ka isti smalka dama.
Nakama doma ir par to, ka vajag baseinu, tapec eju meklet baseinu. Baseins atrodas meza vidu, uz mezu jabrauc ar aizkustinosi sagrabejusu tramvajinu, kura pasazieri vedinas ar jebko, kas ir pie rokas, un es zvanu Tantei to visu izstastit. vairakas reizes tieku uzrunata, bet jutos bezpalidziga, jo ar bulgaru valodu ir ta, ka daudz ko saprotu, bet pateikt varu vien no 1 lidz 10. dazreiz vienkarsi laizu vala krieviski un tieku saprasta.
Mezu atrodu bez pulem, bet tad apmaldos un pratoju kaa tas ir, ka esmu meza vidu kaut kur Bulgarija, nezinot kurp ved taka un kadi briesmoni slepjas krumos. Bailites liek paatrinat soli. Atrodu baseinu - tas ir milzigs, udens izskatas vilinoss, bet varu to verot tikai caur setu, jo acimredzot bulgari gada karstakajas dienas baseinus tur aizslegtus. Baseina vieta dabonu saldejumu un saku nodarboties ar stefanografiju*, noklustu istas balkanu kazas, kas ir tiesi tikpat jautras ka izskatas kusturicas filmas, apmekleju Sofijas sinagogu, saedos ogas, staigaju pa kaut kadiem parkiem un viss ir skaisti.
Vela tumsina pedejiem spekiem atgriezos viesnica, iedzeru bulgaru chardonnay (te pat minibara saturs ir smiekligi lets), noskatos argentiniesu filmu un aizmiegu, vel paspejot nodomat, ka Sofija ir tada pilseta, ko var stadit par paraugu nervozajam un parmudritajam rietumu galvaspilsetam, kur nav nekada istuma. Skiet, ka Sofija var labi dzivot vienkarsi tapat, nealkstot slavas, naudas un panakumu. Ljausanas un nepiespiestiba ir Sofijas gudriba.
Tada pirma diena Sofija.
* = street photography. Ludzas fotoskola radies jaunvards par godu pasniedzejam Stefan Rohner, kurs stav un krit par so zanru ar tikpat kvelu parliecibu ka Zanna Arka par revoluciju
Nakama doma ir par to, ka vajag baseinu, tapec eju meklet baseinu. Baseins atrodas meza vidu, uz mezu jabrauc ar aizkustinosi sagrabejusu tramvajinu, kura pasazieri vedinas ar jebko, kas ir pie rokas, un es zvanu Tantei to visu izstastit. vairakas reizes tieku uzrunata, bet jutos bezpalidziga, jo ar bulgaru valodu ir ta, ka daudz ko saprotu, bet pateikt varu vien no 1 lidz 10. dazreiz vienkarsi laizu vala krieviski un tieku saprasta.
Mezu atrodu bez pulem, bet tad apmaldos un pratoju kaa tas ir, ka esmu meza vidu kaut kur Bulgarija, nezinot kurp ved taka un kadi briesmoni slepjas krumos. Bailites liek paatrinat soli. Atrodu baseinu - tas ir milzigs, udens izskatas vilinoss, bet varu to verot tikai caur setu, jo acimredzot bulgari gada karstakajas dienas baseinus tur aizslegtus. Baseina vieta dabonu saldejumu un saku nodarboties ar stefanografiju*, noklustu istas balkanu kazas, kas ir tiesi tikpat jautras ka izskatas kusturicas filmas, apmekleju Sofijas sinagogu, saedos ogas, staigaju pa kaut kadiem parkiem un viss ir skaisti.
Vela tumsina pedejiem spekiem atgriezos viesnica, iedzeru bulgaru chardonnay (te pat minibara saturs ir smiekligi lets), noskatos argentiniesu filmu un aizmiegu, vel paspejot nodomat, ka Sofija ir tada pilseta, ko var stadit par paraugu nervozajam un parmudritajam rietumu galvaspilsetam, kur nav nekada istuma. Skiet, ka Sofija var labi dzivot vienkarsi tapat, nealkstot slavas, naudas un panakumu. Ljausanas un nepiespiestiba ir Sofijas gudriba.
Tada pirma diena Sofija.
* = street photography. Ludzas fotoskola radies jaunvards par godu pasniedzejam Stefan Rohner, kurs stav un krit par so zanru ar tikpat kvelu parliecibu ka Zanna Arka par revoluciju