par pagalmu tūrismu un huligānismu
« previous entry | next entry »
Jun. 16th, 2008 | 09:32 pm
Rīga. Alberta iela. Jūgendstila pērle, kur dzimis Jesaja Berlins. Stāstu Kaķim par brīnišķīgi skaisto halli, kas atrodas šīs mājas kāpņu telpā. "cik žēl, ka uz durvīm ir kods", abas nopūšamies. Bet Kaķa roku vada augstāka vara, viņa pagriež rokturi un durvis atveras. Sajūsminātas par negaidīto veiksmi, uzkāpjam hallē un brīdi apbrīnojam tās ornamentālo krāšņumu - ziedu un augļu virtenes, zeltītās maskas, krāsainās flīzes, cakotās margas.
Un tad es saku "paklau, vai te nav par tumšu? kur var ieslēgt uguni?" un atkal jau Kaķa roku vada augstāka vara, pietuvinot to kādam nevainīga paskata slēdzim. "bet vai tik tas nav durvju zvans?" viņas balsī skan aizdomas, tomēr ir jau par vēlu, jo tas tiešām IR durvju zvans. Sapratušas situācijas bezjēdzību, zibenīgi apgriežamies par 180 grādiem, nesamies lejā pa kāpnēm, ārā pa durvīm un prom, smiedamās kā nenormālas. un pareizi vien ir, jo ko gan mēs būtu teikušas glaunajam kungam vai kundzei, kas atvēra durvis? piedodiet, kur te var ieslēgt gaismu? vai vēl labāk - jums kartupeļus nevajag?
Lūk cik vienkārši pagalmu tūrisms var kļūt par pagalmu huligānismu.
Un tad es saku "paklau, vai te nav par tumšu? kur var ieslēgt uguni?" un atkal jau Kaķa roku vada augstāka vara, pietuvinot to kādam nevainīga paskata slēdzim. "bet vai tik tas nav durvju zvans?" viņas balsī skan aizdomas, tomēr ir jau par vēlu, jo tas tiešām IR durvju zvans. Sapratušas situācijas bezjēdzību, zibenīgi apgriežamies par 180 grādiem, nesamies lejā pa kāpnēm, ārā pa durvīm un prom, smiedamās kā nenormālas. un pareizi vien ir, jo ko gan mēs būtu teikušas glaunajam kungam vai kundzei, kas atvēra durvis? piedodiet, kur te var ieslēgt gaismu? vai vēl labāk - jums kartupeļus nevajag?
Lūk cik vienkārši pagalmu tūrisms var kļūt par pagalmu huligānismu.