Es vairs neatceros, vai toreiz pavasaris bija tik pat auksts kā šodien. laikam jau nebija. Atmiņas ir pārāk siltas. Toties ievas ziedēja tāpat, tulpes bija atvērušās un narcises vispār ziedēja vairāk, nekā jebkad pēc tam. Zāle arī bija traki zaļa un saule cepināja pieri. Agrāk tam visam bija cita nozīme. Toreiz bija vienalga, cik silti vai auksti ir. Vai vasara jau atnākusi un vai ziema vēl tepat aiz stūra. Es toreiz nezināju, kā mana dzīve mainīsies šeit un tūlīt, tajā brīdi. Pārāk maz zināju un sapratu, bet varbūt tam vienkārši nebija nekādas nozīmes. Ja man vaicātu, kas ir mainījies, šķiet, ka man nav ko atbildēt, jo es nezinu vai vienkārši to nevar vārdos aprakstīt. Ir pagājuši x gadi. Laika nogrieznis manā dzīvē, kas citiem neizteiks neko, bet man visu.