Kādreiz vajag savu vircas spaini uz galvas lai saprastu, kas ir kas. Un tad pavisam droši ir skaidrs. Jap.

Viņa neizklausījās žēlojama. Sastrādātas rokas, mati krāsotā bizē,jocīgi tonētas brilles. Šogad paliks 40, izsecināju pēc personas koda. Rokraksts kā pamatskolniekam, bet glīts, lai gan teksts veidojās ar kļūdām. Sievietes reti raksta neglīti, pretstatā vīriešiem, pie sevis nodomāju.


"Tajā ceturtdienas vakarā man zvanīja telefons, runāja sieviete un prasīja mana vīra dzimšanas datus, vēl nodomāju,laikam mīļākā zvana. Nē, tā izrādījās medmāsa no Madonas slimnīcas, lai pavēstītu, ka mans vīrs ir miris."

Tad sekoja klusums un es neattapu, ko atbildēt. Tāds man darbs.

Nevaru saprast, vai rudens pie manis ir atnācis pa īstam.
Man dārzā rukola aug. Noēdu un aug atkal. Lekni un zaļi.

Kā es gribētu, lai man būtu vienalga, bet nav

Ak, nu ja, pilnmēness

Man mājās tualetē stāv Zentas Mauriņas Dzintargraudi, tāda maza, plāna grāmatiņa ar dažādiem citātiem. Kad nu es tur sēžu dažminūtes, randomā atšķiru un lasu. Jocīgi, bet katru reizi atveras rindkopa, kas man kaut ko pasaka priekšā.
Šodien mans citāts -
Tuvību nedrīkst prasīt, kā prasām parādu maksāšanu. Var kādu piespiest ar mums dalīt telpu, bet nekad, lai viņš ar mums dalītu savu sirdi. Ar likumu palīdzību var kādu piespiest pildīt pienākumu, bet nevar nevienu piespiest, lai tas pret mums justu labvēlību. Kopdzīve ar iekšēji svešu cilvēku ir visļaunākais cietums, šķiršanās tādos brīžos nozīmē brīvības atgūšanu.

Vīrieši, kas netur savus solījumus ir slikti, bet vēl ļaunāk ir tad, ja vīrietis vispār neko nevar apsolīt

Tad vislabāk var pārdzīvot šo sūdu

Cik labi, ka ir cilveciskais faktors, ko vainot

Ka patiesība ar mani sarunājās no pilnīgi jocīgu cilvēku mutēm. Tā nevar būt tikai sagadīšanās.

Pārāk daudz brīnumu vienai dienai, kad izgāju no mājas ar netīriem matiem un dusmīgu prātu.

caur shampaniesha prizmu dziive ir skaistaaka, nudien

Vīrietis ar viskija krāsas acīm nezina, kā garšo lakrica.

NEviens vīrietis mani nav pacēlis tādos baudas augstumos, kā svaigi nopirktas kurpes. Baltas. ādas. siksniņkurpes.

Man tagad sāpīgi kremt visi baneri un jebkura kāzu tēma, kas midžinās gar acīm netā...

Ou, aizmirsu pateikt, ka shodien ir manas jaunaas dziives pirmaa diena. Lieliska un viss taa kaa pienaakas, nosvineets ar glaazi viina x3, un tagad chetri meneshi priekshaa. Ardievas bezmerkigajai dzivei, es atkal visu daru ar pievienoto vertibu

Tu atnāc mājās, bet tie vilcieni tavā galvā turpina braukt.
/Bojārs intervijā Ievai/

Par mani.

Kādreiz es šķendējos, ka nav foršu vīriešu, uz kuriem paskatīties (vismaz, ja ne ko citu). Tagad, skaties, kur gribi, visādi feini un IR. Problēma bija vīriešos vai manos okulāros?

Ak, ekseļa dievi, lūdzu stāviet man šovakar klāt

Es visu vasaru gribēju šūpuļtīklu dārzā. Bija viss - tīkls, karabīnes, divi koki. Tā vasara pagāja...