Un kāda ir Tava jaunā gada apvemšanās?

Mamma stāstīja, ka man bērnībā ir bijušas īpašas attiecības ar ziloņiem. Ļoti paticis. Man pat bija viens taads plīša un rozā. To gan atceros.
Nez, kur tagad pazudušas manas jūtas pret šiem zvēriem...

Mandarīni smaržo pēc laimes. Bet varbūt otrādi?

Mēģinu rast sirdsmieru caur geju radio, četriem selgas cepumiem un neuzrakstītu vēstuli direktoram.

Šodien atkal paloguārālecamais noskaņojums.

Lūdzu sasieniet mani šodien kāds, es vairs nevaru savaldīties

Tām dienām, kas Tev pieder,
Par kurām galvu ķīlā liec,
Tu emocijas pieber
Par daudz, par daudz,
kad būtu jāpietiek.

Mana dzīves jēga birst kā lapas no kokiem.

Tagad es gribu mieru, tādu lēnu kā jūra bez vēja.

Jau būts šeit un redzēts viss, kā tas ir.
Tie paši grābekļi, tikai es jau iepriekš zinu, ar ko tas beigsies. Vai arī izbeigsies, nemaz nesācies.

Pus pudele Rīgas Dīvas un dzīve atkal ir skaista.
Priekā

Brūnas ar zilpelēku lociņu.

Labākais, ko varu šodien vēl varu izdarīt, ir iet gulēt

Balts ziedlapiņu putenis manā dārzā
Pilnīgi dzeju varētu sākt rakstīt

Plastmasas stārķis kaimiņu dārzā reāli iespārda

Šodien pusdienās Krimināllikums

Šodien redzēju pirmo taureni. Dzeltens.

Kad es sunim iemācīšu ielikt atpakaļ no misenes izvilktos atkritumus, mēs pieteiksimies Zelta ķepai

Iedzēru balzāmkolu un sagribēju tetovējumu.
(Kātējais pārkāptais paštaisnais iedomu morāles princips)

Tik rimti un nesteidzīgi man iet laiks. Kad nekur nav jāskrien (tālu ar vienu kāju neaizskriesi) un nekas man nav obligāts. Un nevienam no manis vairs neko nevajag. Pagaidām man patīk, es izbaudu.