Man mājās tualetē stāv Zentas Mauriņas Dzintargraudi, tāda maza, plāna grāmatiņa ar dažādiem citātiem. Kad nu es tur sēžu dažminūtes, randomā atšķiru un lasu. Jocīgi, bet katru reizi atveras rindkopa, kas man kaut ko pasaka priekšā.
Šodien mans citāts -
Tuvību nedrīkst prasīt, kā prasām parādu maksāšanu. Var kādu piespiest ar mums dalīt telpu, bet nekad, lai viņš ar mums dalītu savu sirdi. Ar likumu palīdzību var kādu piespiest pildīt pienākumu, bet nevar nevienu piespiest, lai tas pret mums justu labvēlību. Kopdzīve ar iekšēji svešu cilvēku ir visļaunākais cietums, šķiršanās tādos brīžos nozīmē brīvības atgūšanu.
Sirdsapziņa ierunājās - Post a comment
Par skeletiem skapī