14 May 2010 @ 11:28 pm
man beidzot ir ko teikt  
Es laikam esmu radīta pavasarim. Nevajag daudz, lai maza laimīte būtu katru dienu.
Mani murgainie sapņi par kāzām ir ļoti nomācoši toties. Laikam zemapziņa liek par kko padomāt. Skumja atklāsme, ka mani neviens negrib precēt nav diez ko cerīga nākotnei. Jo vairāk iet laiks, jo šis jautājums mani nomāc. kaut gan agrāk man likās, ka tas nemaz nav svarīgi. Pārsteidzoši, cik radikāli mani uzskati ir mainījušies pēdējā laikā.
 
 
( Post a new comment )
[info]judiite on May 18th, 2010 - 10:16 am
tā, kā man ir nepieciešama vēl šī sajūta,ka ir iespējams aizbēgt, man nemaz ne prātā nenāk vēlme precēties vispār ar kādu. galu galā es tomēr gribu atrast normālu darbu un pabeigt skolu un pastrādāt mazliet, nevis apprecēties, dzemdēt un sēdēt mājās ar sīci, man liekas es normālu depresiju paķertu, ja tā notiktu.protams dzīve ir arī pēc 30, bet nu nevienam mani jau tagad nevajag, kur nu vēl pēc 30 es likšos ar nekādu darba pieredzi. vispār norakstīta mājsaimniece.
(Reply) (Parent) (Link)