My LiveJournal

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Izrādās, ka manai draudzenei, ginekoloģei, bijusi/ir depresija, sakarā ar otrā bērna pieteikšanos.

Tad, kad mācītāji meklē, kam izsūdzēt grēkus,
Ārsti paši ir slimi

Ir sajūta, ka jāsaprot, kam mēs vispār dzīvojam.

Taču labā ziņa ir tā, ka viņa pēc kūņošanās ar depresiju tomēr ir atguvusi spēkus, un tāpēc varēs izlasīt manu manuskriptu.

Arī tajā ir par sekmīgu izārstēšanos no depresijas. Ceru, ka palīdzēs :=)

Vakar novadīju daļu no klases vakara 6.klasei. Spēlējām ar bērniem Alias. Klases vakars bija ar Ziemassvētku tematiku. Man arī bija sarkanbaltā cepure.

Šodien aizbraucu uz laukiem. Svinēju ziemas saulgriežus. Ārā -2, atbilstoši. Parunājos ar citām skolotājām par to, kāpēc man nesanāca 40 minūtēs iespiest
4 aktivitātes studentiem. Kāpēc tikai 3 sanāca. Vai es vainīgs, vai studenti, vai dzīve tāda?

Lasīt lekciju par pedagoģiju/medicīnu bija vieglāk, nekā par atvasinājumiem, tas gan.

Skolotājas izskaidroja, ka grupai/kursam/klasei pedagogam ir jāpielāgojas, tāpēc vadīt lekciju svešai cilvēku grupai vienmēr būs izaicinājums. Tas nomierināja.

Ar to arī svētki man būs beigušies. Es uzdāvināju vienai klases audzinātājai šokolādes konfektes par labu darbu.

Lasot Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli" un "Pasaules troksni" no I. Jansones,
aizvien saglabājas sajūta, ka pat pēc 12 studiju gadiem augstskolā es aizvien meklēju sevi.

Kas ir tā joma, kurā var sintezēt valodniecību/fiziku/matemātiku/filozofiju/pedagoģiju?

Visticamāk, kāda starpdisciplināra joma, kuru var pētīt pēc doktora grāda iegūšanas.

Taču, vai to darot, varēs nopelnīt naudu īrei un pārtikai Latvijā? Nē, nē. Nē.

Varbūt tiešām vienkārši jāpabeidz viss iesāktais, un tad jāmēģina darīt to, kas Latvijā ir pieprasīts.

Jāiet runāties biežāk ar profesoriem, jālūdz padoms. Kaut vai karjeras konsultācija.

Tāda iespēja LU ir.

Tā kā literārais mentors manas grāmatas sākumu salīdzināja ar šo grāmatu, nolēmu izlasīt atkal.

Jā, tik tiešām, arī SPS grāmatā praktiski nav nekā par jūtām un emocijām. Tikai par gara un intelekta pasauli.
Jā, tur arī ir viena varoņa dzīvesgājuma apraksts.
Jā, tur arī varoņa attīstība savos spriedumos un vērtējumos ir galvenā izaugsme un sižeta līnija visas grāmatas laikā.

Jā, tur arī ir par elitāru skolu, tāpat kā manā grāmatā.

Tātad četras sakritības jau pirmajās 50 lpp.

Kas nesakrīt - mans varonis tomēr grib laulības. Manta viņam lielā mērā ir tikpat maznozīmīga kā Heses varonim. Taču visu dzīvi nodzīvot kā nevainīgs zinātnieks, līdzīgi Izakam Ņūtonam, viņš gan negrib.

"(1) Dodieties terapijā un tiekat galā ar visiem saviem vecajiem sūdiem.

Es ieteiktu somatisko terapiju, lai jūs patiešām varētu sajust un atbrīvoties no sūdiem, ko jūs nesat sevī, nevis tikai mentāli tos saskaitīt.

(2) Atzīstiet, ka savā iekšienē mēs VISI esam labi cilvēki, ja mums ir dvēsele un tieksme radīt – mazuļi nevēlas nodarīt ļaunumu citiem, viņi vēlas izdzīvot. Tas pats attiecas uz zīdaiņiem, bērniem un pat pusaudžiem ar nejaukām izvirtībām! Dažiem pieaugušajiem ir briesmīgas bērnības mantojums, kas izkropļo izdzīvošanas sajūtu, un viņu nervu sistēma mudina viņus to atkārtot ar anomālu uzvedību. Izrādiet līdzjūtību pret šiem cilvēkiem un pārtrauciet domāt par to, kas ir “taisnīgi”. Dzīvojiet sev, nevis citiem ar viņu pašu sūdiem.

(3) Apgūstiet emociju regulēšanas metodes – jūsu autentiskais “es” NAV TAS PATS, kas jūsu pēdējā emocija. Jums nav jāreaģē uz visām emocijām, un varat iemācīties distancēties no tām, lai autentiskāks iekšējais “es” varētu pieņemt gudrus un pamatotus lēmumus (ar saspringtu nervu sistēmu un spēcīgām emocijām ir grūti, bet tas ir iespējams).

Es to apguvu, apmācot savu autistisko dēlu. Es izmantoju materiālus bērniem – tas ir vieglākais veids.

(4) Spoguļdarbs ar mantrām par to, cik lielā mērā Tu pieņem sevi tādu, kāds esi. Tu nesaki: "Es mīlu sevi", kamēr tam notici.

Tu vienkārši saki lietas, ko Tu teiktu ļoti mazam bērnam: "šodien bija grūti, es izdarīju X un es izdarīju Y, un es izrādu sev līdzjūtību".

Dienu no dienas Tu atrodi patiesu līdzjūtību un galu galā mīlestību pret sevi pat ar visiem trūkumiem.

(5) Katru dienu izdari vienu mazu izvēli, par kuru apsveic sevi, kas parāda, ka Tu patiesībā labi rūpējies par sevi. Tu sāc tur, kur esi, un neuzstādi stingru mērķi, par kuru raudāt, ja Tev nesanāks. Pat ja tas ir "šodien es atcerējos apsveikt sevi par nepārtrauktu izdzīvošanu un ātras izejas neizvēlēšanos", tad ar to Tu sāc. Tu sniedz sev pierādījumus, ka Tu patiesībā vari paveikt šīs dzīves lietas, dienu no dienas kļūst vieglāk izdarīt labas izvēles - un tas ietver arī sevis palutināšanu - arī tās var būt labas lietas!

Tātad, nekādu mērķu, tikai pierādījumi par labām lietām, lai sevi veidotu, līdz izlemsi, ka vēlies veikt izmaiņas.

(6) Pieņem savu .... – tā spēku, grūtības, atzīsti tos un veic saprātīgus pielāgojumus sev, pastāsti cilvēkiem, kas Tev vajadzīgs.

Tas prasa laiku – tas ir absolūti iespējams. Ja vajadzīgs, sākumā atrodi kādu citu, kā dēļ to visu darīt.

Es nekad to nevarētu izdarīt tikai sevis dēļ. Es to darīju, lai būtu piemērs savam autiskajam dēlam, ka viņam var būt brīnišķīga dzīve, pamatojoties uz autentiskumu un godprātību – divām lietām, kuru, es zinu, viņam ir ļoti daudz, bet pagājušajā gadā šajā laikā viņu izslēdza no skolas, pedagogi norakstīja un teica, ka viņš ir bezcerīgs. NĒ!"