Iracionāls stress eksāmenu dēļ
Jun. 6th, 2026 | 01:20 pm
posted by: eos
Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas.
Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā.
Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā
puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā.
2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es
drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos.
2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs.
Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ.
2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8.
2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi.
No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam
tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4.
2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem
par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli.
***
Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā,
8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros.
***
Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.
Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā.
Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā
puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā.
2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es
drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos.
2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs.
Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ.
2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8.
2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi.
No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam
tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4.
2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem
par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli.
***
Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā,
8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros.
***
Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
Labās lietas
Jun. 4th, 2026 | 05:11 pm
posted by: eos
Par praksi beigās, semestrī, man izlika LU pasniedzēja 7.
Uz Baložiem vēl tikai 3 reizes jāaizbrauc - rīt, pirmdien un otrdien. Jāpalīdz un jāvada vasaras darbi matemātikā 7.klasei.
***
Šodien bija eksāmens.
Liels nogurums. Ceru sestdien izgulēties.
Uz Baložiem vēl tikai 3 reizes jāaizbrauc - rīt, pirmdien un otrdien. Jāpalīdz un jāvada vasaras darbi matemātikā 7.klasei.
***
Šodien bija eksāmens.
Liels nogurums. Ceru sestdien izgulēties.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Jun. 1st, 2026 | 10:02 pm
posted by: eos
Palaidu uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasei meiteni.
Tātad viņa nāca no februāra līdz aprīlim 1x nedēļā un tad maijā 2x.
Sākumā viņai šī iestājpārbaudījuma izmēģinājumā bija 57%, šodien pie manis viņa uzrakstīja uz 65%.
Astoņi procenti klāt 4 mēnešu laikā šķiet ļoti maz. Taču skolā RVKĢ viņa matemātiku mācās uz 6-7. Viņai tikt līdz 8-9 līmenim
par 4 mēnešiem nebija reāli.
Šogad konkursā uz ģimnāzijām ņem vērā iestājpārbaudījumu, matemātikas un latviešu valodas CE.
Pirms 2 gadiem cita skolniece tika iekšā RVKĢ kā gandrīz pēdējā ar 50% iestājpārbaudījumā, 80+ abos CE. Toreiz vēl bija angļu valodas CE, kurā arī viņai bija 80+ %.
***
Jūnija pašās beigās būs rezultāti.
Tātad viņa nāca no februāra līdz aprīlim 1x nedēļā un tad maijā 2x.
Sākumā viņai šī iestājpārbaudījuma izmēģinājumā bija 57%, šodien pie manis viņa uzrakstīja uz 65%.
Astoņi procenti klāt 4 mēnešu laikā šķiet ļoti maz. Taču skolā RVKĢ viņa matemātiku mācās uz 6-7. Viņai tikt līdz 8-9 līmenim
par 4 mēnešiem nebija reāli.
Šogad konkursā uz ģimnāzijām ņem vērā iestājpārbaudījumu, matemātikas un latviešu valodas CE.
Pirms 2 gadiem cita skolniece tika iekšā RVKĢ kā gandrīz pēdējā ar 50% iestājpārbaudījumā, 80+ abos CE. Toreiz vēl bija angļu valodas CE, kurā arī viņai bija 80+ %.
***
Jūnija pašās beigās būs rezultāti.
Link | Leave a comment | Add to Memories
Izlasīju bibliotekāres ieteikto "Ja vīrietis prastu runāt"
May. 31st, 2026 | 11:38 pm
posted by: eos
Ko viņa ieteica kā jaunāko latviešu vīrieša rakstīto latviešu prozu.
Tā ir grāmata par seksu, alkoholu un mēģinājums uzrakstīt lubu
romānu no vīrieša skatpunkta.
Ja tas ir labākais, ko 2024 - 2026.gadā kāds latviešu vīrietis ir uzrakstījis prozā,
tad ir ļoti, ļoti švaki.
Tad es kā latviešu literatūras skolotājs varu teikt, lai studenti lasa
"Zīmogs sarkanā vaskā" par viduslaikiem Latvijā.
Ja kāds cibā šo ir lasījis, man interesē viedoklis, kāpēc tā NAV makulatūra?
Tā ir grāmata par seksu, alkoholu un mēģinājums uzrakstīt lubu
romānu no vīrieša skatpunkta.
Ja tas ir labākais, ko 2024 - 2026.gadā kāds latviešu vīrietis ir uzrakstījis prozā,
tad ir ļoti, ļoti švaki.
Tad es kā latviešu literatūras skolotājs varu teikt, lai studenti lasa
"Zīmogs sarkanā vaskā" par viduslaikiem Latvijā.
Ja kāds cibā šo ir lasījis, man interesē viedoklis, kāpēc tā NAV makulatūra?
Link | Leave a comment {3} | Add to Memories
Noturība, rēķinot daudz un ilgi
May. 28th, 2026 | 03:35 pm
posted by: eos
Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien.
Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā.
Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%.
Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš)
viņa saka, ka galva vairs nestrādā.
Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši
agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties.
150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min.
Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu.
Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk.
***
Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ.
Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā.
Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā.
Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā.
Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%.
Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš)
viņa saka, ka galva vairs nestrādā.
Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši
agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties.
150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min.
Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu.
Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk.
***
Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ.
Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā.
Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā.
Link | Leave a comment | Add to Memories
Sistēma jāpieņem, lai kas mainītos
May. 27th, 2026 | 01:00 am
posted by: eos
Šodien kursa darba aizstāvēšana.
Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi.
Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus
un integrāļus 12.klasē.
Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme.
Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag.
Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums.
***
Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt.
Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi
velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju.
Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē?
Darba pieredze privātskolā man ir gadu.
Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+
gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka)
Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas.
Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)?
Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras.
Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi.
Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus
un integrāļus 12.klasē.
Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme.
Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag.
Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums.
***
Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt.
Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi
velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju.
Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē?
Darba pieredze privātskolā man ir gadu.
Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+
gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka)
Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas.
Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)?
Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras.