My LiveJournal

Atradu šo redditu un sapratu, ka tur ir daudz kā jēdzīga.

Doma tāda, ka ir sievietes, kuras uz zinātnisku pētījumu pamata ir izpratušas vīriešu vajadzības, to vēlmes.
Viņu pašu vēlme ir laulības un stabilas attiecības (parasti ar bērniem). Lai vīri viņas nepamestu un nekrāptu,
viņas mācās būt sievišķīgas, mācās saprast vīriešu vajadzības laulībā.

Viņas apzinās, ka tirgus seksuālā vērtība un tirgus attiecību vērtība katram no dzimumiem ir atšķirīga.

Vīrieši ir kā mācekļi, kuri pieredzes un panākumu rezultātā var kļūt par meistariem, kuri ir veiksmīgi, bagāti un pašpārliecināti. Tādus šīs sievietes iekāro.

Savukārt sievietes var uzturēt savu veselību, izskatu un paildzināt savu pievilcību, dzīvojot harmonisku dzīvesveidu.

Šo pārliecību pamatā ir antropologu/seksologu un citu zinātnieku pētījumi par sievietēm un vīriešiem.

***

Ir skaidrs, ka jebkas, kam pamatā ir zinātne, ir vismaz daļēji pareizs.

***

Mani šajā pārliecībā saista tas, ka šīs sievietes saprot personības attīstības, savu manieru, rakstura izkopšanas jēgu.
Viņas saprot, ka inteliģents un veiksmīgs vīrietis neprecēs sievieti, kas nelasa grāmatas, neinteresējas par kultūru un mākslu.

***

Daudz kas šajā pārliecībā šķiet no spēļu teorijas (game theory).

Latvijā, piemēram, ir ierobežots
skaits vīriešu, kas pelna 3000+ eiro neto mēnesī un nav sociopāti/varmākas/ brunču mednieki. Uz šiem vīriešiem pretendē sievietes, kuras gribētu šādu vīrieti noturēt, taču vienmēr pastāv risks, ka viņš pēc gada atrod jaunāku, glītāku un interesantāku. Lai tā nenotiktu, ir skaidrs, ka ar seksu 30 reizes mēnesī vīrieti vien noturēt nevar.

Ir vēl citas lietas, kas vīriešiem patīk, kas ceļ viņu pašapziņu, kas liek viņiem justies cienītiem un novērtētiem. Šī red pill pārliecība lielā mērā
ir par to.


***

Savu jaunāko grāmatu es plānoju tomēr iedefinēt žanrā "romāns", tāpēc tajā būs romantiskas attiecības.

Šo attiecību kontekstā man ir svarīgi, lai Latvijas lasītājs un lasītāja varētu identificēties ar maniem varoņiem - ārsti un skolotāju.

Lai tas notiktu, ir lasītājam jāpastāsta, kāpēc viņi viens otram šķiet iekārojami. Kāpēc sieviete - mediķe apprecējās ar skolotāju, kam ir mazāka alga nekā viņai.
Kāpēc skolotājs apprecēja ārsti, kura ir tikpat, ja ne vēl vairāk aizņemta kā viņš, un šīs aizņemtības dēļ viņiem nav bērnu un nemaz nebūtu laika tos audzināt.

Hinduisma tradīcijā, tāpat kā Budismā, svarīgs ir ilūzijas jēdziens.

Maija ir daudz kas, tā ir materiālās pasaules pārejošā daba.

Labāk rakstīt par to, kas nav Maija:

*Maija nav Visuma pirmkustinātājs, radošais spēks visumā, kas ir par iemeslu, ka rodas jaunas galaktikas, planētas, zvaigžņu sistēmas

*Maija nav dvēsele, kas ir mūžīga

*Maija nav kosmiskie likumi, kas stāv pāri pagātnes/nākotnes/tagadnes lineārajam laikam.
Likumi, kas ir pārlaicīgi un visuresoši

*Maija nav vārdi/darbi/domas izteiktas mīlestībā.


*** Praktiski padomi:

Lai atbrīvotos no Maijas, ir jāskandē Dieva vārds, jāatgādina sev katru dienu, ka Tev ir mūžīga dvēsele, Tu esi vienmēr esoša esība.
Tevī ir dievišķais, Tu esi pēc Dieva līdzības radīta esība.


Ir jāpraktizē savas apziņas tīrība. Ir jāvaktē savas domas visas diennakts garumā, tai skaitā sapņos.
Savukārt uz domām, ko sūta sirds, kas aicina uz aktīvu darbību, kas balstīta kalpošanā, ir jāreaģē.

Kalpošana palīdz atbrīvoties no ego, veicina pateicības fizisku jušanu ikdienā par visām "mazajām" lietām, ko līdzcilvēki mums dara, uzlabojot mūsu dzīves kvalitāti.

Ierobežo vēlmes. Pasūti tik ēdiena, cik varēsi apēst. Tērē tik, cik nopelni. Cieni savu laiku un enerģiju.

Lūdzies par saviem tuvajiem, sūti tiem labas domas. Visi, kas ir atļāvuši par viņiem aizlūgt un lūdz par Tevi, ir savējie - vienots gaismas audums ar katru cilvēku kā centru.

Dziedi skaļi un bieži dziesmas, kurās Tu slavē visu, kas Tev palīdz piedzīvot šī brīža dzīvi tādu, kāda tā ir. Praktizē visa pieņemšanu ar pateicību. Izsaki šo pateicību skaļi.

Saki patiesību draudzīgā balsī, rīkojies taisnīgi, visus uzskati par sev līdzvērtīgiem visās situācijās. Mēs visi esam Dieva daļa.

Apzinies, ka dvēsele (Atma), kura apgūst pieredzi, ir mūžīga. Ķermenis, prāts un pasaule ir pārejoša un mainīga.

Sai Baba saka, ka pietiek praktizēt kaut vienu no šiem padomiem katru dienu, lai sasniegtu apziņas stāvokli, kurā Tu spēj skaidri
nošķirt patiesi svarīgo, mūžīgo no pārejošā, iluzorā, Maijas.

No neirozinātnes viedokļa, šādi pārprogrammējot smadzenes, mēs pārstājam izjust stresu par ļoti daudzām lietām, jo tās ir sīkas, pārejošas viļņošanās, kuras kaitina mūsu ego, bet
dvēseli neskar.


Sagatavots pēc Satja Sai Babas mācību materiāliem.

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Izrādās, ka manai draudzenei, ginekoloģei, bijusi/ir depresija, sakarā ar otrā bērna pieteikšanos.

Tad, kad mācītāji meklē, kam izsūdzēt grēkus,
Ārsti paši ir slimi

Ir sajūta, ka jāsaprot, kam mēs vispār dzīvojam.

Taču labā ziņa ir tā, ka viņa pēc kūņošanās ar depresiju tomēr ir atguvusi spēkus, un tāpēc varēs izlasīt manu manuskriptu.

Arī tajā ir par sekmīgu izārstēšanos no depresijas. Ceru, ka palīdzēs :=)

Vakar novadīju daļu no klases vakara 6.klasei. Spēlējām ar bērniem Alias. Klases vakars bija ar Ziemassvētku tematiku. Man arī bija sarkanbaltā cepure.

Šodien aizbraucu uz laukiem. Svinēju ziemas saulgriežus. Ārā -2, atbilstoši. Parunājos ar citām skolotājām par to, kāpēc man nesanāca 40 minūtēs iespiest
4 aktivitātes studentiem. Kāpēc tikai 3 sanāca. Vai es vainīgs, vai studenti, vai dzīve tāda?

Lasīt lekciju par pedagoģiju/medicīnu bija vieglāk, nekā par atvasinājumiem, tas gan.

Skolotājas izskaidroja, ka grupai/kursam/klasei pedagogam ir jāpielāgojas, tāpēc vadīt lekciju svešai cilvēku grupai vienmēr būs izaicinājums. Tas nomierināja.

Ar to arī svētki man būs beigušies. Es uzdāvināju vienai klases audzinātājai šokolādes konfektes par labu darbu.

Lasot Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli" un "Pasaules troksni" no I. Jansones,
aizvien saglabājas sajūta, ka pat pēc 12 studiju gadiem augstskolā es aizvien meklēju sevi.

Kas ir tā joma, kurā var sintezēt valodniecību/fiziku/matemātiku/filozofiju/pedagoģiju?

Visticamāk, kāda starpdisciplināra joma, kuru var pētīt pēc doktora grāda iegūšanas.

Taču, vai to darot, varēs nopelnīt naudu īrei un pārtikai Latvijā? Nē, nē. Nē.

Varbūt tiešām vienkārši jāpabeidz viss iesāktais, un tad jāmēģina darīt to, kas Latvijā ir pieprasīts.

Jāiet runāties biežāk ar profesoriem, jālūdz padoms. Kaut vai karjeras konsultācija.

Tāda iespēja LU ir.