My LiveJournal

Tehno kaķis ir gudrāks par mani
Es izdzēšu savu virtuālo saskarni.
Mēnesis un gads un Jēzus laiks būs klāt. Laiks urbt galdus.

19:00 Laiks iet gulēt (Inšalah, nav ko darīt pēc darba)
21:30 Laiks pamosties un ielaist mājā cilvēku ar suni bet bez atslēgām.
21:35 Nu bļin. 7 stundas bezmiega vai arī iet pēc alhokola.
21:45 Bļa.

Trūģa pusdienu rulete.
1. Maxima.
2. Nocenotie ātrās patērēšanas pārtikas izstrādājumi.


Kas izvēlās Kebabu, kā maita Ali Baba.
Kam tuvāka tafijas glāze, a la Fratte, vietējā kafē.
Kuriem tuvāka barotava pie biroju centriem, Wikwoki, kebabu baroni vai belašu dievi.

Tie buržuju parazīti, mazo dzelonīti sev kostīmā iespieduši, ieejas karti spiesti nest neofīti.

Un apmēram ko tadu man stāstija kāds cilvēks Kronvalda parkā. Atnācis iepirkties makximālisma maksimā.
Sense it makes?

1. Es varu ierodoties mājās, gatavot ēdienu, ēst, vērot kādu stundu kretīnizmu tīklā.
2. Apgulties un pāris stundas (~5) gaidīt lai aizmiegu lai viss sākas no jauna.
3. Trankvilizācija ķīmiskā, kas beidzas ar bezsapņu miegu un nenoteiktu darba dienas sākumu.
Rezultāts nemainās. Darba dienas beigās rokas trīc naidā / tukšajā dienā.
Viss notiek pēc plāna, bet vai pēc ģenerālā.
Gribu poniju.

This computer of mine,
So weird and distinct;
Has problems in itself,
Like this being of mine

Nostājos pieturā, ar smaidu uz sejas, bet tur vienmēr Atrodas kāds adresāts, dēļ kura man tas smaids no sejas pazūd…

Es vairs nezinu ko darīt.
https://www.youtube.com/watch?v=65AiJZHPp1s

Ļoti, ļoti, kā zināms vajag savākties lai nekomentētu (un vispār nebūtu kretīns) kaķu/draugu fotogrāfijām kibertelpā.
Viņš jums visu piedirsīs. SŪDI BŪS VISUR.
Kuces..

Manā mēlē ir caurums, teica Kungs mētelī. Bet vabūt sāksim visu no sākuma. (Es tulīt atradīšu "Izlauztā zoba sindromu" kurš ir mistika, Hep C?.)
Negribu rakstīt.
Negribu. Gribu kefīru.
Es mēģināšu visu savilkt simetrijas dzejā ar mūziku un gaismu:
Gabarītvārti ir mans ienaidnieks.
Rīgas Salu foto izlase S.V.Kit ir smieklīgāka par fotogaleriju manā vietējā bibliotēkā.
Viestura parks ir gluži, kā sviestmaize ar speķi.
Kapteinis Reinis -> Origo boys.

Fonā skan https://www.youtube.com/watch?v=kKO9h-gG4Qg

Man šķiet, ka mans šis,
Ceļojums Vidzemē,
Kļūs rituāls.

Man vairs nav ko darīt.
Cept kartupeļus.
Vārīt olu.

Patīkami - novākt pretējās debespuses brāļu istabā no palodzes kaņepju stādiņus, kaktusu, termometru, fēnu, žūstošu hašisa bļodu.
Izkārt - pa atvērtu logu kājas, aizdūmot zārka naglu, piešķirt zvaigznītes garām ejošiem plenčiem no tuvējā bāra.
Restaurēt - palodzi, vietā ziedi, kaktusi, fēns un vardes māla statuja.
Summa = suņi neēd arbūzus.

Kā zināms, aptuveni pusnakts ir pareizais laiks lai sāktu izdzēst sevi.
Nebūsim banāli šeit un atzīsim ka sevis izdzēšana tā nav muļķīga žēlošanās par dzīves bezjēdzību, vaidēšana par pasaules galu/pakāršanos vai blociņu dedzināšana.
Savas personas (nu ne jau internetā reprezentētās, dumiķīt) izdzēšana iekļauj pakāpenisku visa sev piederoša, savā ikdienas dzīvē ierasto lietu iznīcināšana/atdošana klaidoņiem.
Tad nu lūk mazais, visi sīkumi man ir beigušies, vajadzētu sākt ķerties pie grāmatu skapjiem ar visiem šiem O. Balzaka sējumiem.

Man ir jāmin, gan parole, gan segvārds, gan ideja. Gan zaķītis kuru es pametu Holandē paslēpis skapjaugšā.
Katrai idejai sava vieta un TV Veikala nazis, katrai slepkavībai (ak banāls termins) savs laiks.
Katreiz jāatrod sava persona, zeķes kuras tu novilki vakar, jāiztīra zobi, jāklausās AM frekvences, jādomā par mirušām cūkām kuras būs šašlika upuris.
Nē, ne tām cūkām. Viņu drēbes būs sadedzinātas. Apelsīnu birzes vairs nebūs.
Insha'allah

Mēs visi esam banāli anāli.
Un es ienīstu cilvēci
cii principiāli..

Ta sasodita dzive Holande sastav no vieglas aerobikas darba laika un bezdarbibas pareja perioda. Zale, literatura un pirnografija. Minus pornografija. Budda butu apmierinats.
"Viniem te vispar viss ir uz vieniem hujiem"

Un lūk viņš stāvēja svešā zemē, svešā pilsētā, naktī, pieminekļa ēnā, vel viens palīgteikums un skatijās uz gaismām vietējā penšu kapsētā.
"Tā ja, ak tad tādas tās lietas?"
Cigareti zemē, pēdējos 10g zāles galdā, pretsāpju līdzeklis un limonāde.
Es esmu dzimis - Gan jau arī drīz būs 'Klopts'.

Sēžu Nīderlandes nostūrī
Kasu spalvas
Zāle arī ir

Sasodītais baznīcas zvans šinī mazpilsetā ir skaisti redzams no loga, zvana katru svetdien kā piedzeries ēbrejs sudraba šķīvjus.
Holande viņi teica.
Civilizācija vini teica.

Un lūk, lūk! Es pamodos pie Biržu ezera. Kakas taciņā, Liti un lietuviešu skiti. Alus un beigti kaķi uz ceļa. Brīvās vaļas sākums iezīmē mazā veikaliņa kapsētu. Trīs septītnieki, zivis un upe.
Līdaka! Mums patiesi jāiet peldēt!