Šī pusgada universitātes projekts (neskaitot simtiem konstrukciju aprēķinu), ir uzrakstīt kursa darbu par noteiktu eko būvniecības veidu, eko materiāliem vai dažādiem veidiem kā pašu būvniecibas procesu padarīt ekoloģiskāku un mazāk kaitīgu.

Prātoju par savu tēmu un pa daļai uz dullo izlēmu rakstīt par, hmmm, māla kleķi? (Angliski saucās 'cob'). Un pēkšņi man pavērās pilnīgi jauna pasaule, es esmu sajūsmā un nezinu kā šonakt gulēt. Britu salās, māla kleķa ēkas pastāv simtiem gadu un ir daļa no vēstures. Būvēšana ar mālu ir viens no ekoloģiskākajiem variantiem, ar pareizu apmetumu, māla ēka var pastāvēt simtiem gadu, nav nepieciešama siltumizolācija un mājā nav mitruma/pelējuma problēmas, kas tik bieži sastopamas ar tradicionālajām būvniecības metodēm (pūstošas koka sijas dēļ ventilācijas trūkuma utt). 

Atceros, kad 2014. gadā piedalījos restaurācijas vasaras skolā, viens no dalībniekiem, Alekss bija specializējies 'earth building', pāris gadus pirms tam aizbraucis uz Ameriku, izgājis kursus un izlēmis savu karjeru saistīt ar ekoloģisko būvniecību. Šobrīd Alekss kopā ar veselu citu grupu domubiedru ir nodibinājuši organizāciju, kas izglīto cilvēkus par šīm 'zemes' ēkām, apmāca un cenšas attīstīt nozari. Toreiz man likās nedaudz smieklīgi - kaut ko būvē no smiltīm un māla, hobitu mājiņas un kas tik vēl ne. Bet tagad, jūtu, ka man būs interesanti rakstīt kursa darbu. Un vispār atradu kursus, nākamgad Aprīlī, iespējams mēģināšu apgūt principus.