|
Jūnijs 3., 2013
 | 22:36 - To The Wonder
Treileris šeit.
Neatceros kad, laikam kādus pāris mēnešus atpakaļ kaut kur atradu šīs filmas treileri, noskatījos, un aizrāvās elpa - viss, man jāredz. Man patīk skaistas, emocionālas filmas, skaisti kadri, filmēšanas leņķi. Pēc treilera likās, ka šī būs filma man tieši laikā. Arī aktieru klāsts labs - Olga Kuriļenko (Man viņa iepatikās no Bonda), Reičela MakAdamsa ir viena no manām favorītēm, kopš viņa parādījās Šerlokā Holmsā, un par Havjēru Bardemu vispār varētu romānus uzrakstīt.
Lai vai kā, vakar beidzot atradu filmu pēc mēnešu pūliņiem, domāju, būs man šodien romantiskais vakars pašai ar sevi, bet beigās tāda vilšanās. Es nespēju to filmu noskatīties līdz galam. Visi vienmēr smejas, ka es esmu tā emocionālā dīvainīte, bet šis gabals pat priekš manis bija par traku. Noskatījos līdz pusei - filmai nav stāsta, varbūt vien tāds kā motīvs, viss pārējais interpretācijai. Lielākā daļa kadru spēlē uz emocijām. Bet es noguru - stunda filmas, bet neviens īsti nerunā, Olga tikai skraida apkārt uz pirkstgaliem, virpuļo apkārt kā balerīna uz narkotikām, Bens Afleks vienkārši izraisīja dusmas ar savu pasivitāti. Bardema loma kā mācitājam, kurš netiek galā ar savu aicinājumu, vienkārši likās ne pa tēmu (varbūt, ka vairāk jēgas parādās pēc tās stundas, kur apstājos). Un visvairāk mani laikam atgrūda fakts, ka es nespēju skatīties uz Olgas atveidoto varoni, kura ir tik ļoti iemīlējusies Afleka attēlotajā vīrietī, ka visa viņas dzīve griežas ap viņu, katrs viņas solis ir viņam, viņa ir gatava visur doties viņam līdzi, gaidīt uz viņu kā tāds kucēns, vienkārši pazaudējot sevi kā sievieti, kā individuālu personību. Varbūt, ka mani tas tā aizķēra, ka pati jūtu, pēdējā laikā pārāk esmu iegrimusi savās attiecībās, un lēni, sāku balansēt uz tās paļāvīgā kucēna robežas, bet šis bija kā pliķis pa seju, cik muļķīgas ir sievietes, pakārtojot visu savu dzīvi un esību vienam vīrietim. Viss kaut kur sākas, un tāpat arī kaut kur beidzas. Un kad tu esi atdevis sevi visu, bet tas otrs pagriežas, un vienu dienu aiziet? Kas paliek tev? Nekas.
|
 | 20:41
Sēžu un smirdu pēc ķiplokiem. Kopš Marija man parādīja kādu vienkāršu bulgāru recepti, es esmu "uzkārusies". Karstā vasaras dienā, pats ideālākais paēdiens + daudz ātrāk saliekams kopā kā aukstā zupa. Viss ko vajag - grieķu jogurts (nu tas baltais, naturālais), gurķis, ķiploki, dilles, sāls, pipari. (es jau te apsveru variantus šito uztjūnēt ar kādām grauzdētām sēkliņām. Triks ir tajā, ka to grieķu jogurtu atšķaida ar ūdeni, kamēr bļodā izveidojas kas zupai līdzigs (vai mūsu kefīram). Izrādās, ka bulgāri šo miksli - ūdens + jogurts, dzer kā dzērienu (atkal, kā mūsu kefīrs), pieliekot mazliet sāli. Lai gan sākumā bolījos, izrādījās baigi garšīgi! Kur es paliku? Nu tad "zupa" bļodiņā gatava, viss kas palicis - iegriezt bļodā gurķus, iespiest ķiplokus pēc paša ieskatiem, piegriezt svaigas dilles, sāli, piparus uz garšu, un visgaršīgākais, atvēsinošākais vasaras paēdiens gatavs! Un var ēst cik uziet, nav vainas sajūtas ne par ko, jo kāda tur vispār uzturvērtība, cik vien no šķaidītā jogurta.
|
Jūnijs 2., 2013
 | 18:07
Es jūtos kā tāda izlaista princese. Pēc divām nedēļām jābrauc mājās, nauda it kā ir, bet tajā pašā laikā nav, vakar visam pa virsu padevos sātana kārdinājumam un nopirku skaistāko pulksteni pasaulē, bet šodien ieraudzīju, ka manas mīļākās smaržas - Thierry Mugler "Alien" ir īpašajā piedāvājumā, tikai 35 mārciņas par 60ml eau de toilette pudelīti (un ar Thierry Mugler nav nekādas vajadzības tērēties uz parfīmu, jo pat tam pašam eau de toilette ir tāda noturība, ka bail). Un tagad es sēžu un pukojos, ka man nav tāda draudziņa, kas man pirktu smaržas. Es varētu tās tagad nopirkt, bet es nezinu kā man būtu jāknapinās Latvijā. Bet cik tad man uz nedēļu vajag? Ai, stulbās sievietes. Marija arī nav nekāda saprātīgā palīdze - pati vakar iztērēja savus ietaupījumus uz kaut kādiem zīda spilveniem.
UPD: Te nu bija, draudziņš uzklausīja manas vaimanas un pateica, ka es tāpat smaržoju labi bez nekādiem citplanētiešiem. Viltnieks.
|
Maijs 25., 2013
 | 11:34
Kad nu kaut kas lūzt un plīst, tad viss. Vakar salūza veļasmašīna, šorīt aizdambējās izlietne, virtuve smird, un es vienkārši noplātu rokas un aicinājums pavadīt visas brīvdienas pie draudziņa nāk tieši laikā.
|
Maijs 23., 2013
| 18:42
Pēdējās dienās es visu laiku jūtos tādā badā, ka, goda vārds, varētu sākt grauzt kumodi. Tiko apēdu bļodu ar sautētiem kāpostiem un gaļu, atkal jau vēders rūc. Nevaru saprast, ko, tiešām vēderā tārpi, vai taisnība tiem baumotājiem darbā, ka mūsdienās ēdienā tikai visādas atkarību raisošas vielas, ka tikai gribas ēst un ēst, un resnēt. Gribu tikai ēst un visu laiku nāk miegs.
|
|
|
|