|
Oktobris 2., 2015
Septembris 6., 2015
 | 15:24
Daudz pārdomu pēdējā laikā par to, kas sevī būtu maināms/iznīdējams un uzlabojams.
Lieta nr.1 - nevis čīkstēt par visu, kas nav labi, par cilvēkiem, kuri nav tādi kā vajag un nedara visu tā kā vajag, bet pajautāt sev kā mainīt to, kas nav labi, vai kā palīdzēt citiem cilvēkiem, ja viss nenotiek tā kā vajag.
|
Augusts 19., 2015
 | 20:57
Gribu atkal rakstīt cibā. Nu tā kā agrāk - daudz un dikti, jo ir taču tik forši vēlāk palasīt, pagremdēties atmiņās par veciem sirdsēstiem un izsmieties cik esmu bijusi jauna un naiva. Bet galīgi man nevedās ar rakstīšanu. Nezinu vai kļūstot vecākam dzīve kļūst mazāk interesanta, varbūt domas kļūst par sarežģītu lai visu varētu tā viegli un vienkārši nodokumentēt? Iespējams, kad pats redzi, ka klūpi vienās un tajās pašās bedrēs, kur kriti vairākus gadus atpakaļ, paliek kauns to atzīt sev un citiem? Kas zin.
Pēc trīs nedēļām dodos prom, esmu apņēmusies sākt ceļojuma blogu - esmu nopirkusi domēnu, viss notiek. Es nezinu kā es tam visam pa vidu vēl ko ierakstīšu cibā. Ciba ir sajūtām, ciba ir priekiem un skumjām, nevis jūsmīgiem ceļojumu aprakstiem.
Bet šovakar palasīšu savus vecos ierakstus un pagremdēšos atmiņās - par darbiem, par draugiem, par neskaitāmas reizes salauzto sirdi un nebeidzamajiem laimes meklējumiem.
|
Jūnijs 10., 2015
| 09:21
Ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk domās atgriežos Izraēlā. Neesmu apceļojusi neskaitāmas valstis, bet iekšā ir tā sajūta. Tā sajūta, ka nevis viss ir skaisti un forši, bet sajūta, ka dvēsele vienkārši ilgojas būt tur, elpot to gaisu, būt starp tiem cilvēkiem, runāt viņu valodā, ēst viņu ēdienu un saprast kāpēc mani tik ļoti tur velk. Aizvien biežāk aizdomājos, ka varētu pārcelties uz Tel Avivu, kaut vai uz laiku lai saprastu vaj tā patiešām ir mana vieta.
|
Maijs 30., 2015
| 10:33
Dodos sērfot pirmo reizi savā mūžā. Vēliet veiksmi, jo es vispār nepazīstu tādu lietu kā balanss!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |