Nav vajadzīgas īpašas "sajūtas", ISIS stils nav noslēpums. Viņi visnotaļ atklāti paziņo, ka pieņem svešus terora aktus par savējiem, aiz tīras filantropijas, lai piesegtu citas islāma kaujinieku grupas un indivīdus. Patiesībā, protams, pašreklāmas pēc.
Ko lai dara, islāma kultūra paredz slepkavošanu, un tas, ka vairums musulmaņu nodod savu ticību, nepildīdami tās prasības, nav īpašs glābiņš. Nu un 72 ūrijas paradīzē arī ir nopietns iemesls pasteigties paveikt ko tādu, citādi kāds cits pretendents vēl nolaidīs no kātiem tevi pašu un tiks pie tām tavā vietā. Nav jau būtiski, vai tu mušī neticīgos, pusticīgos vai savus nepareizi ticīgos. Savējos viņi apslaktē vēl vairāk, jo tie tuvāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā teicu, neko daudz par ISIS nezinu, tāpēc arī teicu par sajūtām. Nebiju īsti ziņām pieslēgusies, negribēju lasīt un centos izvairīties - tāpēc vēl nav pilnas bildes par to kas un kā.
Paldies par ieskatu, diezgan depresīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nekas jau tāds nenotiek, kas nebūtu gājis visu laiku. Nevajag būt eiropocentriskai, ja kāds pablīkšķinās nelielā reģionā, kur agrāk bija mierīgi, tas nav pasaules gals. Eiropa vienkārši pārāk ilgi cieta islāma agresiju pret apkārtējiem (piemēram, žīdiem, ķīniešiem, indiešiem, nēģeriem) un sauca uz kompromisiem lietās, kur tie nav iespējami. Tagad tas nāk atpakaļ, bet nekas mūsu kontinentam nenotiks, ne tas vien piedzīvots. Dažu gadu mūsu kontinentā pa pussimts tūkstošiem ik dienu tika apslaktēts, un nekas, pasaules gals nesanāca.
Man, protams, viegli runāt, es esmu pieradis pie gaisa trauksmēm un raķešu apšaudēm, turklār tepat vien Vidusjūras krastos, bet viss nāk ar laiku. Nu pamanīja pie daudzajiem riskiem cilvēkiem vēl vienu...

(Reply to this) (Parent)