Nē, nē, no way par divu pilna laika darbu vienošanu, kamōn :)

Un es izbaudīju brīdi, kad es atnācu atpakaļ pēc tikšanās, viena no kolēģēm pienāca klāt, sāka stāstīt par kaut kādu problēmu, kas ietekmē mūsu darbu - vienkārši pagriezos un pateicu - You know what Megan, I don't give a shit! I am leaving! :D Viņas seja bija simtu vērta :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Akdies :DDD

Bet vispār tas ir riktīgi kruti! Nu, tas, ka tu nenobijies, ka neietilpsti tajos rāmjos, ko tie čalīši bija uzlikuši, un aizsūtīji to pieteikumu. Kruti ir tas, ka tu nepadevies un tomēr centies un sataisīji to darbu un iedevi viņiem. Ah, vispār tu esi kruta, tu pati to redzi? ;D

Jā, šis tavs gājiens arī man liek šo to padomāt. Vairāk jāuzdrošinās. Un jāiet uz savu mērķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hē, es pati tam neticu. Un neticu, ka varu kādu iedvesmot, tas ir tik forši. Paldies :)

Bet man ir tik ļoti bail tagad - kā būs, vai spēšu, kas tālāk? Kā šodien teicu draudziņam - tu saproti, ka man beidzot ir īsts, nopietns darbs? Nu tāds, kas ir karjera, nevis lai apmaksātu rēķinus, vai nosistu laiku kamēr atrodas kas labāks.

(Reply to this) (Parent)