jā, es kornvalā tajos dzīvoju, pat brivpratigi palidzeju vairakos. un tantes man davinaja par brivu visu ko,ko man fotografijam vajadzeja:)

man patik,ka tu uzreiz redzi,kaa izmainiit dreebi! man ir kalns ar omites drebem un vispar visadam humpalu,ka redzu,ka varetu izmainit, bet man nav taa modes keeriena!:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, man nav ķēriena, vot, man draudzene ir tāda, pati tur pāršuj visu un tā. es tikai ar savām rokām māku visu sabojāt :D bet pa retam ir izņēmumi, ka varu kādu pogu piešūt. vienkārši pēdējā laikā sāku stipri apdomāt, ka jāsāk būt kreatīvākai, nevis jāņaud, ka viss tik dārgs un neko nevar nopirkt :D

es arī agrāk centos tikt tajos veikalos pastrādāt, bet neviens man toreiz nepiezvanīja atpakaļ. tagad jau mēnesi cenšos tikt par brīvprātīgo vienā ofisā, kas atbalsta fairtrade tirdzniecību, par administratoru, bet šie visu laiku raksta man e-pastus, ka pašlaik vietu nav. bet es tāā gribu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mums tur bija tas laucinieciskais šarms - charity shopos nekādus cv nebija jāatstāj, vnk nāci,kad bija laiks,palīdzēji savākt mantas, sašķirot, un pateikt,ka šis,jā, labs studentiem patiks, šis nē-prom!
tur bija viens riktīgs vintage veikals, piebāzts tā,ka šaura taciņa. gribējām palīdzēt sakopt, bet beigās izrādījās tante tā apaugusi ar mantām,ka viņai šķita,ka VISI 'sūdi'(pardon) ir derīgi. Un tad mums nolaidās rokas,jo viņa gribēja,ka palīdzam, bet neļāva neko,haha.

man liekas,ka tie lielie charity based visi ir tādi nu patiesībā jau arī komerciālais aizgājis,ka maziņie vēl pietur to dabisko ziedošanās prieku.
bet gan jau,ka kādu dienu tiksi, redzēs,cik tu uzņēmīga un"davai, nāc komandā, hard-working latvian!" :D

(Reply to this) (Parent)