|
Janvāris 21., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta | 18:11
Šodien nogāzu tādus podus darbā, ka bail. Tagad jau protams smiekli nāk, bet vispār šitā var arī saņemt iespēju uzrakstīt atlūgumu.
Situācija tāda, ka ik pa laikam zvana telefons un tur klienti visādi ar saviem jautājumiem, pensiju sirdsēstiem, grib izlikt uz kādu dusmas utt. Dažreiz viņi tiek uz mūsu numuru randomā, dažreiz iet caur call centre, kur tad man kāds no turienes piezvana un sākumā izstāsta kas par zvēru otrā galā, tad es saņemos, ievelku dziļu elpu, vai pārstāju gremot kārtējo cepumu un braši lūdzu mani savienot, esmu gatava. Nu, šodien, protams brīdī, kad lobīju spītīgu mandarīnu (visas rokas lipīģā ķēpā, mute kustās utt) zvana telefons. Lādēdamās ceļu augšā un nezinu kādā sakarā domāju, ka no call centre zvana, jo uzreiz nosauca lietotāja numuru bez prasīšanas. Es, protams, visa vēl tāda relaksējusies lasu zvanu vēsturi un bļaustos klausulē, ka "jā, jā, šitais onka jau pagājušonedēļ man zvanīja, bija diezgan kaitinošs, tapēc es te ielogoju uzdevumu kādam šim piezvanīt atpakaļ!" Kaut ko tur spaidu sistēmu, runāju savā nodabā ar sevi (tas ir normāli), beigās pēc minūtēm 5ām iztaisnoju muguru un saku klausulē, ka var savienot. Tur klusums. Pārgriežu acis un bļauju "HALLLLOOOOOOOO!" - kaut kādi krekšķi otrā galā, es jau kā priekš stulbeņiem atkārtoju vēlreiz, ka var savienot. Otrā galā neizpratne - savienot ar ko. Nopūšos, domājot, ka atkal kāds jauniņais - saku, cik reizes var teikt, savieno ar to Janu no Tādasuntādas aģentūras. Te pēkšņi, tā bez brīdinājuma šņāciens otrā galā - te Jans! Un man kā debesu vārti atverās visas čakras galvā un skaidrs, ka tas visu laiku bija Jans, kamēr es tur viņu tā vēsi noliku, izklāstīju cik mēs esam slikti ar zvanīšanu atpakaļ, un, visticamāk, arī atraugājos. Šitā mana seja nebija sen kūpējusi, ka pat visi apkārt pamanīja, sāka uz mani bolīties un dzirdēju fonā kādu satraucamies, vai man viss esot kārtībā. Kaut ko nostostījos tam Janam, ka viņa pieprasītā informācija tiek apstrādāta un dienas gaitā viņam piezvanīs uz ko viņš visai cimperlīgi pateicās un nometa klausuli. Toties es pēc tam pusstundu nevarēju atgūties un baidījos ieslēgt telefonu. Koncentrācija, koncentrācija, vienmēr koncentrācija bļin!
|
Reply
|
|
|