ai ai ai, dārgā atcerējos vecos labos laikus, kad man bij žurcis. tad es biju maza, un man sanāca negadījums, un tad viņa sāka man kost pirkstos un galu galā vajadzēja atdot :/ pēctam man vēl bij divi žurki, tad jau viss bij okey, tie bij fantastiski laiki, ja vien neskaita sacaurumotus kreklus, galu galā es dievinu žurkas! :D un visp. saka, ka ja žurcim nav draudziņa, tad viņas ir daudz foršākas, vairāk pieķeras saimniekam. un un priecājies, ja žurka pilina, tas ir aiz laimes :)

(Reply to this) (Thread)

i mean, par pirmo gadījumu, šamā koda līdz asinīm, bet tas bija manas vainas dēļ

(Reply to this) (Parent)

kas par negadījumu bija, ka viņa tā sāka kost??
jā, viņa ir man tāda foršāka palikusi, vakar gulēju gultā lasīju, šī man sēdēja uz pleca un trinās gar kaklu, tik mīlīgi :)
un to, ka čurā aiz laimes tiešām nezināju, paldies!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, diezgan muļķīgi sanāca, jo gribēju viņai tīrīt būri, un biju uzvilkusi tos dzeltenos gumijas cimdus un gāju šo ņemt ārā, bet žurcis nāvīgi pārbijās no tiem cimdiem, un šausmās iekoda man pirkstā. un tad viņa laikam pagaršoja asinis un nespēja rimties :/

(Reply to this) (Parent)