Maijs 16., 2012


17:03
Man liekas, ka Ela šodien mēģināja veikt masveida slepkavību, tikai piemirsa izslēgt sevi no nogalināmo loka. Viņai atkal kārtējā diēta - šoreiz tāda, kur visu laiku jāēd proteīns (es jau iesmēju, ka viņa nedrīkst veikt nekādas aktivitātes, savādāk uzkačās masu). Tad nu viņa pusdienlaikā aizgāja nopirkt Indijas riekstus. (proteīns ta jā, bet tur tak tie tauki arī, es nez cik tas pareizi, bet es vairs neatļaujos spriest par viņas diētām, pēc tam, kad mēnesi no vietas viņa ēda tikai naturālo jogurtu). Atnākusi atpakaļ, viņa sazin kapēc bija dikti devīga - pati sataisīja mazas papīra tūtītes un iedeva riekstus man, Džimam un mūsu menedžerim Mārtinam. Man Indijas rieksti dikti garšo, noriju vienā rāvienā. Pēc kādām 15 minūtēm vēders uzpūtās kā bumba, bet man vienmēr vēders kā bumba un kaut kas sāp, tapēc nemaz nepievērsu uzmanību. Bet pēc brīža pamanīju, ka Ela arī tāda bāla vaigā palikusi, izrādās viņai arī vēders tā sapūties, ka nevar pakustēties. Abas šausmās saskatījāmies un reizē pagriezām galvas, lai redzētu, ka pat Džima vēders sprāgst ārā no krekla! Mārtins savus riekstus vēl nebija apēdis, tapēc atļāvāmies tos fiksi viņam atņemt. Lieki teikt, ka turpmākā pusstunda pagāja uz tualetes apmeklējumu, vaidēšanas un Rennie izdalīšanas nots. Un visam pa virsu, pēc kādas stundas mutē parādījās tik rūgta garša, ka visiem gribējās vemt. Kas ar tiem riekstiem bija, nav ne jausmas, bet izsmējāmies gan ne pa jokam.
Tags:

(4 piebilda | piebilst)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
master of procrastination - 16. Maijs 2012

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba