par mazajām dzīvēm un pasaules miglas tiltiem, kuri ved un ved un ved un ved un - Par mani.

Jā, jautājošie skatieni uz ielas, šo ierakstu es veltu jums.

Kā man klājas?
Nekad nav klājies labāk, ar manu "viņu, ar kuru viss ir tik vienkārši" arvien viss tiešām ir TIK VIENKĀRŠI. Mēs tiekamies katru vakaru, mīlējamies katru nakti, pēc tam mēģinam neskatīties viens otram acīs, jo abiem pār vaigiem rit asaras. Tas no laimes laikam, grūti pateikt.
Tāpēc arī vairs nerakstu savus saldsērīgos tekstiņus par dzīves netaisnībām, "The night is darkest just before the dawn." And the dawn has came.
Nevaicājiet tāpēc, kā man klājas, man šobrīd nospļauties par visiem,
tikai par sevi un viņu ne.
Jūs, manas mājas iemītnieki, esiet man iemācījuši darīt tā, kā pašam tīk. Par spīti, jā, noteikti par spīti.

Es esmu ļoti spītīgs putns.


Man ir palikušas divas nedēļas un divas dienas. Es nevaru saprast, vai esmu priecīgs par to vai bēdīgs.
Pēc divām nedēļām un divām dienām beigsies mana paradīze. Tapšu iemests jaunā pasaulē.
Lai vai kā,
es vismaz būšu laimīgs.