Par apsolīto dzeju.

« previous entry | next entry »
Jul. 11., 2009 | 07:31 am

Man vajadzēja, es apsolīju sarakstīt dzeju. Tāpēc arī rakstu tagad, kaut gulējis neesmu, un pretīgums pārņem visu mani,
lūdzu.
Jo, ja ne tagad, tad nekad.


Pie velna jaunību,
pie velna visu to, kam būtu jābūt un
kas ir.
Nav pareizi un nepareizi, ir
izvēle, IR


es nevaru vairāk neko uzrakstīt.
Piedzēries esmu,
un pārāk riebjas
VISS
.

Vai precīzāk - viņi. Viņiem bija izvēle, bet tagad, nu
vairs ne izvēle,
NEKĀ.

Par stāstu | Gribu pateikt | Add to Memories

Comments {0}