putna · lidojumā

Haoss ir ideāla vide, lai rastos kas jauns.
No tumsas baidīties ir dabiski, taču ir tikai viens veids, kā pārvarēt šīs bailes - atzīt tumsu un paiet tai soli pretī.
Ja kaut ko tiešām gribas, un to ir iespējams iegūt, tad nav iemesla kautrēties no tā. Tas nav sekli, sekli ir šādas vēlmes padarīt par dzīves asi, ap kuru griežas pilnīgi viss, kas paliek pāri.
Tās visas ir tikai domas, un, turklāt, tikai manas.

ar manu iedomu un reālo pasauli kaut kas nav kārtībā: jūtu kaut kādu pieskārienu/vēju, bet logi ciet un nevaru izskaidrot
tad sajūta, ka kāds stāv man priekšā, ejot pa istabu, es apstājos un mulstu, jo redzu, ka tur nekā nav, bet it kā zinu, ka ir .. ir kaut kas, no kā es baidos, jo sevi nekontrolēju - manī parādās fiziska nervozināte
man jau bērnībā vienu periodu likās, ka mani novēro kāds (vai kaut kas), tad tas pārgāja, tagad šķiet, ka tas atgriežas..
un nejau no pašas tumsas baidos, bet no tā, ko tajā redzu-izjūtu..

"Dažreiz viņi atgriežas," vēsta Stīvens Kings. Viņi? Ne jau "viņi," bet mūsu pašu izjūtas, domas, bažas no - no kaut kā. Ja vari, ienāc Skype. Šonakt es varētu būt tur, sākot no, pieņemu, vieniem.

par vēlu izlasīju - šorīt :)