Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 5., 2014


18:37
šodien jūtos kā konkrēti izdirsta milzlempīga jāņoga. tāds nogurums uznāca pēcpusdienā, ka aizgāju pagulēt. nez, pie vainas droši vien karstais laiks + salīdzinoši ilgā vazāšanās apkārt karstajam laikam ne pārāk piemērotajā apģērbā (jo no rīta lija lietus un bija vēss, kad gāju ārā). gribējās visko vēl šodien sadarīt - bet neeespeeeju, fcuk. nu labi, darīšu rīt. vai nākamnedēļ. mieru tikai mieru.

toties - visas tās vazāšanās rezultātā šodien ir noslēgti bankas līgumi, un pie notāra arī pirkuma līgums un nostiprinājumi sačinīti. vēl paliek NĪ apdrošināšanas polise, sagaidīt piķi darījuma kontā un tad nākamnedēļ uz zemesgrāmatu... juu huu, process turpina bīdīties uz priekšu.

a vakar - biju uz vakariņām ar kolēgām. nez, varbūt nevajadzēja - tik daudz visādu figņu saklausījos par to, kas tur notiek, ka brīžam pat sacepos. nu nekas, kārtējais apstiprinājums tam, ka bēbe pieteicās īstajā laikā, lai es tiktu no tā visa prom :)

(1 jau iepūta | iepūt)

Maijs 15., 2014


09:10 - pēdējo dienu pārdomas
Par naudu:
jeee, saņēmu beidzot VSAA aprēķinu. Nu cents centā kā pati biju sarēķinājusi. Vienīgi nevajadzēja viņiem likt to salīdzinošo tabulu par "pilno piešķirto pabalsta apmēru" un griestu dēļ "ierobežoto"... zināju jau, ka kaut ko griestu dēļ zaudēšu, bet nebiju speciāli rēķinājusi, ka tik daudz... ir biki "abidno". Nu jā, un tad vēl Ārčijs ieminas, ka treknajos gados būtu bijušas arī 6 mēnešalgas ierēdņa pabalsts par bērna piedzimšanu... nja. Nu nav jau mums bērns nekāds biznesa projekts, bet žēl vienalga, lai gan visā visumā jau nav par ko sūdzēties, jo vienīgais, ko zaudējam, ir papildus "peļņa" - man pabalsts tomēr sanāks parastās mēnešalgas apmērā :)

Par milzu lempi:
Vēl +/- divi mēneši... sāku palikt tizla. Maija brīvdienu un iesnu dēļ 2 nedēļas nebiju gājusi uz bumbulīšu vingrošanām. Vakar aizgāju - sajūta tāda, ka neko vairs nevaru jēdzīgi izpildīt, kaut kas velk, kaut kas spiež, vēders liels utt. Bet tanī pašā laikā šķiet, ka pēdējās nedēļas laikā tomēr vēl ir kaut kā izdevies neiekrist acīs 3 banku kredītspeciālistēm ar savu vēderu, ejot iesniegt dokumentus kredītam. Neviena ne dīvaini paskatījās, ne ko teica vai prasīja. Vakar pie savas bankas kredītu konsultantes nesu papīrus, un viņa stāsta, ka jau sākusi gatavot mūsu kredīta pieprasījuma lietu, ka jau bilde skaidra, kā mūs prezentēs - abi laulātie ir esošie bankas klienti, bērnu nav... (utt). Nu jā, nu vēl jau nav. Toties vēlāk, tramvajā braucot, kad biju noņēmusi šalli un atpogājusi jaku, kāda vecāka sieviete man pirmo reizi piedāvāja apsēsties :)

Par jūliju:
Sāku satraukties, ka tik jūlijs nepienāk ātrāk nekā kalendārā ierakstīts. Vakar cāļu forumā pienāca ziņa, ka pirmais jūlijbēbis ir jau klāt... :O un vēl viena jūlijmamma uz novērošanu slimnīcā, jo izskatās arī, ka mazais taisās uz ārā nākšanu... Pirmajā brīdī kritu vispārējā jūlija grupas panikā par tēmu "a man vēl nekas nav sagādāts". Pēc tam padomāju - nu, pat ja arī pasteigtos tā mana dāma, tāpat nekas no sagādātajām drēbītēm/mantām vēl ilgu laiku nederētu un nebūtu izmantojams. Tā ka nav ko iespringt vienalga (turklāt mazās drēbītes jau māsa ir izmazgājusi un salikusi kastē, man atliek tikai sagludināt). Vienīgi laikam beidzot esmu izlēmusi, kādus ratus un kādu gultu gribēšu.

(1 jau iepūta | iepūt)

Aprīlis 2., 2014


18:55
it's official. pārvēršos par lempīgo grūtnieci. šodien pirmo reizi parāvu uz acīm. neviena klinšainā kalnu taka un milzu akmeņi neiespēja to, ko nupat paveica bruģa un tramvaja sliežu apvienojums. celis pušu.

(iepūt)


> Go to Top
Sviesta Ciba