Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 9., 2014


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
14:51
Liku bērnu gulēt diendusu gultiņā - brēc kā parasti un vēl skaļāk. Parasti pēc kāda laika ņemu no gultas ārā - uz rokām nomierinās un iemieg. Taču šodien pirmo reizi brīdī, kad ņēmu ārā no gultiņas, lai paauklētu, sāka brēkt vēl trakāk, un nekas nelīdz nomierināt, kas parasti palīdz - skats uz rotaļlaukumu, poza rokās uz vēderiņa, paskatīšanās spogulī... Sāku jau domāt, ka nez kas bērnam sāp vai tamlīdzīgi, jo brēc tiešām histēriski un spirinās/lokās kā traka, līdzīgi, kā pie dakteres - toreiz nomierinājās, kad visi beidza ap viņu ņemties, nolika krēsliņā un ļāva gulēt... Tad nu nesu atpakaļ uz gultu. Sākumā turpināja brēkt, bet jau par pāris decibeliem klusāk, iekārtojos blakus, pieliku pie vaiga miega lāci, decibeli nokritās vēl vairāk, iedevu knupi (paņēma!!!), pieklusinātā balsī runājos, bērns, joprojām šņukstēdams, ierušinājās ar degunu lāča pūkainajā vēderā, un beigu galā iemiga. Tad nu ceru, ka tā brēkšana bija tikai lielā noguruma dēļ...

Un jā, šodien rati atkal bija slikti. Nācās iet ārā ar somu. Tad gan ar lielām acīm 20 minūtes apkārt bolījās līdz nogura un aizmiga pat neiepīkstoties.

(iepūt)


> Go to Top
Sviesta Ciba