[entries|friends|calendar]

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[23 May 2017|12:14pm]
[ music | compagnie atirdel ]

Četri vai pat pieci sapņa cēlieni. Interesantākais bija par cilvēku, kurš bija piedzēries radioaktīvu spirtu, jūdzoties nost, es tur neko nevarēju līdzēt, jo bija pārņemts ar sevi; par slepkavību, ko par mata tiesu izdevies noslēpt un likvidēt visas pēdas. Tur bija daudz veiksmes.

Viss tagad tā, kā parasti vai pat labāk.

Kur ir tie, kurus neredzu? Man gan šķiet, viņi maskējas aiz ikdienišķuma sejas un izskata.

post comment

[22 May 2017|11:25pm]
Afišā pie dēļa Theodor Bastard bija, mājaslapā nav :(
post comment

[22 May 2017|11:01pm]
[ music | Alizbar ]

Daži cilvēki ar laiku paliek interesantāki. Tagad pavisam noteikti. Nevar jau allaž malt vienu un to pašu, tur jābūt attīstībai, kas laikam arī turpinās, pieņemu, tur darbs iesaistīts. Nav tur tā atvergošana, kas iepriekš bij, droši vien tad arī motivācija uzrodas.

Tika mērots ceļš uz netālo pludmali. Kad tur biju? Pirms kāda gada, varbūt vairāk. Jārokas vecos ierakstos, bet tas pat tomēr nav svarīgi. Savādāk nekā vienam, tomēr sapratu, ka mežā ir patīkamāk, nekā pie vienveidīga, pat vienmuļa ūdens klaja pie kājām, šur tur iekaisīti staigātāji un skrienoši ļautiņi, kas pārvietojas šurpu turpu, pāris nūdelisti, kas paslēpušies kāpā, paisuma sanesas, kas ir un paliek tādas, kā arvien.

Pirmā dienas puse bija mokoša, es teicu, laikapstākļi laikam vainīgi. Pēc stundas atnākušā darbabiedra sviedraini spodrajā sejā atspoguļojās tas pats nogurums, vēl kaut kas nenosakāms, man liekas, tā paliek tāda kā tabu tēma, es droši vien arī sāktu nogurt no dzirdētā, kas nemainās. Klusēt ir vieglāk, tas viss paliek vieglāk paciešams, ja nepārdalīts.

Ja šonakt varētu aizmigt, būtu ahujenna, bet ja nesanāks, laikam vēlāk iešu kaut kur vazāties, ļaujoties pēcdropes rezignācijai un restaurācijai.

Dzīvokli kārtošu rīt, tas labāk veicas dienas gaismā.

post comment

[21 May 2017|11:08pm]
[ music | Кино - апрель ]

Vispār domāju par Tevi, nezinu, kāpēc.
Varbūt nevajadzētu.
Nenāk miegs.

post comment

[03 Jun 2014|07:07pm]
Varbūt tāpat, kā ir iespējams atstāt šo pasauli pirms likteņa Noteiktā laika, pārgriežot pavedienu ar paša rokām, ir iespējams arī eksistēt tad, kad Noteiktais laiks jau ir pagājis..kad it kā var nolemt aiziet no brīva prāta, un nekas nemainīsies lietu kārtībā ne vismazākā mērā; jeb arī - var jau nozust no skatuves... bet var arī tur palikt. Jo nekas no tā jau nemainīsies. Jo tu esi tikai dzīvais mironis, tu esi kā laikapstākļi, kā rēgs, kā vecmāmuļas untums...ar ko visi sadzīvo, neuzdodot sev jautājumu, vai tas ir kaut kas patīkams, vai nē.
Es neatceros, vai mana nāve bija sāpīga. Ja bija, tad es to vairs neatceros.
2 comments|post comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | later ]