31.5.24 08:55 - Tiem
Ar pirkstiem glāstīt augumu Tavu. Pār matiem, deniņiem, lūpām, kas mazliet pavērtas sveicienu sūtot mūkam. Tad pār kaklu uz pleciem, pieskaroties ar lūpām. Un Tavām tvirtajām krūtīm, kuras redzējušas jau daudzus zūdam. Pār vēderu pulsējošu uz gūžām. Tur paliekot mazliet, mūžam. Gar stilbiem uz ceļgaliem, atvērtām slūžām.
31.5.24 08:15 - Ievas
Tu klusē, kaut kur savā debess pusē. Es traucos prerī bezdibenim spēji. Nez, pie Tevis, kādi pūš vēji. Man ziemeļu, nes cerības sasalušas. Tev drošvien silti un kož mušas. Bet es uztraucos, kāds laiks ir Tavā pusē. Sirts brīžam saraujās, bet pulsē. Ievas nekad neiztur, tās vienmēr saliec vēji. Tas ko neredzi, tas viņām aizmirstas spēji.
31.5.24 00:21 - Lēti
Izklaides ar realitāti. Lēti. Sāk vākties bariņos. Vakarā pēc lietus. Deviņos. Mazliet baidās viens otra. Skatās telefonos. Vēro realus un postus. Slepus klausās otra sirds pukstus. Sūc aliņus. Un lēni tin kāsi. Dažs uztraukti slēpj sarkano nāsi. Izklaides ar realitāti. Lēti.
30.5.24 11:09 - Daudz
Šodienas migla no smiltīm, kas žāvē vakardienas asaras. Jo nezināt vēl tiem, ko atnesīs šī, jeb citas vasaras. Vakardienas lieti, tik spēcīgi un laikā, sirdī plus piecpadsmit, bet es joprojām maikā. Viss salikās - tieši laikā. Un par daudz. Bet tas tā ir, ja un kamēr audz. Bet tomēr, nenormāli daudz.
30.5.24 07:23 - Par pēdējo rītu
Vēl gribas par pēdējo rītu, uz somām, pārejot citā jomā. Jeb tajā pašā, tikai ar citām domām. Par cerībām un ilūzijām. Vēl nezinot, to ka krītu. Un atkal līdz dibenam, lai atspertos. Līdz pašai lejai, jo citādi tāds nekas, starp pilnīgu pakaļu un cerību ilūziju miglā tītu. Vēl gribās pēdējo rītu, kad sāpju vēl nav, bet jūti ka jau krīti.
29.5.24 07:37 - No otras puses
Balkons ar restēm liekas pat skaists. Un kafijas automāts. Soliņi. Tik daudz, laikam, bija viņi. Kad izlaists. Un mierīgi tie kam vēl māj. Pieskatīti, balto halātu rīti. Rūpes, sarunas, cerības. No otras puses, kad slēgtas tiek derības. Par to, kura puse ir otra. Kamēr aizkrāso visu traka mākslinieka ota.
29.5.24 05:30 - Par stulbu smaidu
Pamosties ar smaidu uz lūpām, pirms saullēkta no rīta. Viena maza tabletīte pareizā laikā rīta. Bārmenes baltos halātos sasvīdušas, laikam karsts. Ripu krājumus sāk apēst mušas. Un kad tev pasaka ka tevis pietrūka, čalis, kurš iet peldēties uz strūklaku. Tas biki nones kā kaimiņa kandža pa nakti atkal dzīta. Prasās nedaudz aveņu vīna, šorīt pirms pieciem no rīta.
28.5.24 23:09
- Paldies Tev
To vārdiem nepateiksi, to var tikai sajust un pazust.
- Es ticu.
Es ticu Tev.
- Es pie tā strādāju vēl. ;)
Tieši tādēļ, es Tev ticu.
28.5.24 09:31 - Ne par hoķi
Pēc vētras vajag pauzīti. Nevar visu laiku ar hokeja kļuškām seju dauzīt. Tad par maz paliek veselo audu. Varbūt beidzot sajutīšu ka raudu. Pēc vētras vajag pauzīti trešā puslaika beigās. Spēlētāju maiņas un tukšas klaigas. Zini pauzītes arī var būt maigas.
28.5.24 08:31 - Debesīs
Maskēta depresija un neviens nepateiks, ka viņa pie manis vakar bija. Katrai mazliet, bet nevienai visu. Nez kādai viņai ir jābūt, lai pateiktu, kurā brīdī es dzisu. Kur vārdi ir slimnieka konvulsijas. Tie saliekas kopā un vijas. Neļaujot iemigt, pamosties, kā izritināti dzijas kamoli, salauztas sijas. Maskētas konvulsijas, diez cik ilgi tās dzija. Viņš bija pārdevis sauli. Tam solija vietu debesīs.
27.5.24 22:03 - Par krūtīm
Par vannu, kailām krūtīm, par aizsvīdušām rūtīm. Tu gribēji zināt. Par jūtām. Par sajūtām kopā peldot viļņos. Kas paceļ tik augstu. Ka būt tām. Augstāk kā jebkurām citām gūtām. Tad paņemt Tevi lēni, bet stipri. Izbaudot katru trīsu Tavu. Paņemt palikt un saukt par savu. Pirkstiem glāstot Tavu kaklu. Lūpām saskaroties ar lūpām. Mirkli, nē, mūžību. Kopā būdami. Baudas mirklī par vienu kļūdami. Un no rīta tik mierīga Tu, vēl miegā. Es skatos, sajūtot nakts kvēli. Vēl jūtot tavu garšu un mēli.
27.5.24 19:40 - Kad līst
Un atkal jau nones jumtu, negaiss īsts, kaut kā bieži pēdējā laikā, kad līst. Vai nu konstrukcijas par vāju, jeb dieviņš sāk nīst. Divkājaino lepno stāju. Un atkal nones, bet dzīst. Atkal un atkal ceļot iedomu māju. Tikai skatiens tāds vientuļš klīst.. Tam varbūt arī uzšaut ar kāju?
27.5.24 03:42 - Tu lasi
Tu nerunā, bet lasi. Bet es klausos kā Tu nerunā. Fonā taures un basi. Cerība tik dziļi aprakta ka mazliet baisi. Sirds sitās ātrāk, kad lasi. Velkot salauztos spārnus gar miklajām rūtīm. Rāpot vieglāk, kā lidot, elpojot pilnām krūtīm. Salauzt citu dzīves, lauzt savu. Un Tev tik bail ieraudzīt savu seju. Es zinu ka bail, bet lūdzu uz deju.
Izbeidz!
Tu nerunā, bet tomēr lasi..
27.5.24 02:59 - Citādāk
Izmainīta realitāte trijos no rīta. Kafija, cigarete un mazliet spīta. Skaidrs grafiks, zāles, brokastis un telefons tikai no rīta. Viss ir citādāk, kad atstāj tevi vienu. Un sāc bez balta uzsvārča jaunu dienu. Citādāk, kad pats ar lielu rūpību trako kreklam rociņas aiz muguras sienu.
26.5.24 10:17
Tirpst* labā roka. Kafija un spīts. Šodien nebija nakts, tikai rīts. Policija, ātrie, mokas. Feikas sarunas, masoviks un krīts. Morālā agresija. Par maz, daudz bija. Negribēts, bet sagaidīts. Vesala seja. Par daudz šmigas un izrubīts. Meitenes, deja. Pārāk dziļi. Un tikai Tu zini. Tāds savāds rīts.
25.5.24 16:56 - Tu
Tu vari būt Tu pati. Tu vari to, ko klusībā ceri. Un ne tādēļ ka Tev blondi mati. Tādēļ ka tu stipra un vari iet savu ceļu. Tu vari, tik mazliet vajag kādu citādu skatu. Tikai mazliet, lai sāktu. Mazliet, lai aizmirstu bales. Mazliet, lai atvērtu savu skatu.
25.5.24 16:27 - Par putniem
Kādēļ tu staigā ar nodurtu galvu, viņa jautāja. Es meklēju putnus, es atbildēju. Bet vai tad putni nelido debesis? Es meklēju tos putnus, kuri ir uz zemes. Tas mirklis, kuram paejot šie putni atkal nonāk debesis dod man piepildījumu. Man vienmēr tīk skatīties kā tie aizlido un tie aizlido vienmēr, pēc dienas, divām, vai gada. Bet kādēļ tad tu staigā ar nodurtu galvu, viņa vēlreiz jautāja. Tādēļ, ka tad, kad ar mani nav putna manī ir tukšums.
17.1.07
25.5.24 08:10 - Lapa
Viena balta lapa. Bez tintes vēl, bez domas un bez skata. Var palikt balta vēl. Var kļūt par domas kapu. Var kļūt par mākslu, pakārtu gotiskā ekā, ko apbrīno un saka ka tā ir tā vērta. Var pieņemt burtu rindas, kas steidzina pulsu. Ar vārdiem, kuru dēļ mulstu.
Viena balta lapa. Vēl balta tā, bez manas domas kapa.
24.5.24 14:51 - Neiesvītrots
Ir tikai tas ko varam, pamanams ja daram. Ir tikai tas bez cita. Mirkļu nebeidzamā rita. Un tagad, tieši tagad. Mirklis šis ne par velti Tev dots. Neiesvītrots.