07:11 - Jumtus
Un naktīs zvēri nāk ciemos. Lai paliktu tevī. Un lēni, lēni aizpeldētu prom. Kliedz dzērves no rītiem un klusums tik mānīgs, jo tik pilns skaņu. Trausla migla ko izdedzina uzaustošās saules stari. Un tu ar kaplīti, kirzačos močī, jo vari. Neadaptēties vēl, modernajām maņām. Pārcilāt gadu tūkstošiem vecus uzvedības paternus, kad ar tulznām uz rokām dari. Tā liek atpakaļ jumtus.
10:12 - ..
Tās ir bailes, ka nebūs. Grūtā brīdī pieķerties kā pie glābšanas salmiņa. Kas, patiesībā, par muklāju būs. Kur vēl dziļāk sevi grūst. Kā nevēlama atmiņa, kas pulsē, bet tā arī nekur nenokļūst. Bet kamēr tu nezini, ka tā ir viņa. Nekas vēl nesalūzt.