mijkrēslī (tas varētu pat būt miklkrēslis) sēžu un domāju - kāda dīvaina ēna skraida pa melno kompja miesu - tā pirmā pavasara mazmušiņa. ou hepī dej, tad jau zalūts nav bijis velti.
manas bailes no veļas mašīnām, no tā ka jamās var uzlekt virsū, nemaz nav nepamatotas. no vannasistabas atskan beidējoši blarkšķi, nuja, mana vašmašīna stāv pagriezusies ieslīpi, gluīž kā pozējot koķetam foto. vienatnē veļu nemazgāšu, kurš izsauks ātros/gostbasterus?
nu tātad, caur očku un nevērīgu aci - bet uzmanās, man būs raiba vasara - pirmais baterflajs fiksēts. un vēl šodien man vārna gandrīz uzmeta uz galvas batonu. mantrausība nav draugs, vārnings tāds.
kas ir tiem reklāmjaunēkļiem? divās nedēļās jau trešais, otrais pie durvīm un visi kā viens prasa kā es jūtos. bļē, lieliski, tieši trinu nažus un pulēju žiletes, gribi ienākt un paplunčāties manās asinīs? -jā, labprāt, bet vispirms pieslēgsim tev mūsu superpriecīgosupermega akcijas internetu!
bļe, nu, kur viņi saradušies, tak gadiem mierā dzīvoju, pat kartupeļus un jēzu neviens nav piedāvājs. komunikācijas..
no šodienas cirslītis nešaubās par jostu valkāšanas obligātumu, jo tad, kad tu ka lohs noplēs biksēm pogu, paliek kaut kas, kas notur tās uz tavas tizlās miesas..