man tikšķ vannūzis. drīzāk truba, tāda sajūta, ka tur mazs kaku vīriņš ar āmurīti dauza to trubu no iekšas vai drīzāk kāds kaimiņš noslīcinājis podā modinātājpulksteni.
ar to gribēju teikt - nāk ziema un dzīve kļūst neciešamāka, pieaug vajadzība kliegt pret tuksnesi, sajust siltās un mānīgās cibas skavas, pazaudēt savu nevērtīgo laiku neauglīgu atzinību meklējumos.
esmu atpakaļ no /vasaras/ dzīves. un esmu apņēmusies šoreiz šo savažošanos ar jums veikt maksimāli konceptuāli. es būšu jūs andris, jūsu lauris, jūsu guntars.
tēvēšņets turpina priecēt, goroskops - Iespēju robežās iedziļinies lietu detaļās, kā arī veic dažādas izmeklēšanas, izpētes. Daži aizdomāsies par kremāciju, līdzīgām tēmām.