full procrastination mode, absolūta nespēja darīt jebko, svārstības no nelielas iedvesmiņas līdz fuck this, dzīve tikai iet uz beigām un nekas nenotiek.
āmen, brāl! kaut kā mēģini cīnīties vai mierīgi gaidi, kad pāries?
nu, darbs ir jāizdara, tad jau sanāk vien tām ciešanām rāpot pāri. vienreiz attapos līdz pieciem rītā spēlējot vecas datorspēles, kaut kā nomierina mazliet. nedzeru alhhlus vispār, loku minerāludeni no kristāla kausiņiem, tas jau arī nāk par labu.
kaut kā mēģini cīnīties vai mierīgi gaidi, kad pāries?