domāt valstiski
eju, ka es pa savu dzimto rajonu, pretīm nāk maznepareizzobaina kundze gaišā plašķī un paunu paunām(šķiet tajās ietilpa arī grābeklis vai vismaz kāts), paceļ pret mani roku un saka - cienītā, nu beidziet mani dancināt, desmit piecpadsmit lati par uzrunu..
tālāk neklausījos, bija bail no kāta un zobiem, a kas zi, varbūt viņa prezidenta runas sieva.
tālāk neklausījos, bija bail no kāta un zobiem, a kas zi, varbūt viņa prezidenta runas sieva.
Comments