mušas bēres
tas ir kā solījums, ka bikses tevi nepametīs nekad un ļifčiks sažņaugs ceišāk; pēļi maigi neglaudīs miesu un sprakšķošais pavards neaizdegs liesu.
bet stāsts varētu būt par taciņu dubļainu /ceru, jobanie sniegmīļi kūstat laimē/ un glāzīti negaidītu, kas taciņas galā spīd. es iedzēru dziru no glāzītes un ar visām biksēm iepaliku dumjajā stāvoklī, kad viss aukst un baisms, tikai citiem zīžīgi samtains, ziedu rakstiem izšūts un jo dienas košs.
vot. tā kā esmu teju ar ampulu pakrūtē, vārdu vietā, ielikšu bildi ar kaķi un šļakatām, kuras jams veica, jo krūzītē ūdens noslīka muša. lai jums lunkanas kājas. bez biksēm.
Comments