meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

šodien biju uz ķipa darba intervjūvu.
smieklīgi.
nobridu visus to aukstos kimīšus līdz centram. aizeju, a tur reaļnā prezentācija un pilns ar dīvainiem ļaudīm
(aizdomīgi pēc zombēšanas izskatījās).
ātri paprasīju čiksei, kas tas īsti ir...pēc stāstītā neko nesapratu.
prasu, tad tas apmēram kā orifleimu izplatīšana? a šmā tēlo, ka nezin, kas ir orifleimi...
hā, hā, viltīgā, bļe.
pateicu, ka man nav laika un laidos lapās.
čikse man vēlāk zvanīja, bet es ar gudru ziņu necēlu.
forši, būs no kā izvairīties.

tad paviesojos pie mātes draudzenēm.
un sajūta, ka tur būtu nosēdējusi visu dienu.

dienas deformācija
vansagena afigena.

ak jā, pa ceļam pie mātes druškām, trolejbusā bija džeks, kas domāja, ka ir ļoti līdzīgs godmanim.
viņa draugs(jāpiezīmē, ka viņi bija ķirsī,protams) viņu visu laiku sauca par premjeru..tas bija jauki.
jo premjers vislaik centās sakoļīt vienu čiksi, viņai uzmācīgi lupijt sejā.
mīļi tie alkoholiķi
/pa gabalu/.