meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

kā pūķi mani no gultas izrāva ņikņums - nu tā, lai vai kā, bet uzrunāt uz jūs un jaukt man zapņus nav forši. bet ņikņums salija darbīgās ķetnās. bet hā te tev nu bija - izložņājusi sadarītā brīkšņus atduros pret briesmīgu skaņu, kas nozīme - nevienas šķēres man klātu nestāvēs un darbs paliek pusdarīts.
te tev nu bija, nu rokas pilnas aukstuma un ņiņums atkal velk savas lielās, smagās kājas uz fasādi.
fuju, fuju, uju.
izlīdīs, ka zabiedrībā, lai piešpļaunī to dvēselīti līdz galam.