meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

braucu mājās un elpoju aukstu gaisu. mēģināju neelpot caur muti, kas stegā, jo dikti gribējās čurāt, bija diezgan grūti, jo ja elpotu caur muti, sāpētu kakls. nepietika elpbažu - mani apdzina blonda naiste. velsim sēdeklis uzkruķīts uz pēdējo; un te jau jāsāk domāt, ka tie modīgie verķi mok ir ātrāki - dāmīte bez piepūles, un šķiet neelpojot caur muti, ripoja. pf, lūdzos zivtiņas, lai ātrāk jamā pazūd no mana redzes loka. grūti taču, ja tev visu laiku, napadzenams, pa priekšu joņo blonds dibens.