meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

laikam vienreiz jāsaņemas, a to man delīrijs jau pāri un sākas paģiru paranoja. goda vārds nobijos no tumsas, durvis vaļā slēdzot aizdomīgi grozīju galvu un ciet aizslēdzu cik vien pamatīgi mācēju [te var piebilst, ka arī pālī reizēmi ir bailes un tad no rīta ņirdz, cik cītīgi esi naktī bultējies mājā].
bet kaut kā nelaba priekšnojauta ir konkrēti konkrēta. lai ar jums, minči, un mums viss ir labi.