December 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba

saruna ar lopu

uz rudens pusi bija tāda diena,
kad dziedot dziesmiņas un caur brilli smīnot, linkona mugurā ripoju ģēlās uz rīgu.
nu neko viss zolīdi un saulaini, kad pie ozolaines no mājuvidus izlien milzu suns,
rej mani nost un grib arī kost. es, caur dziesmu, kliedzu viņam - ej nost, nevajag kost, es jau braucu prom.
nu atkāpās, fuh un miers.

tā nu vēl ilgi es tai vietai ar šaubu/baili braucu garām, bet suni nesatiku.

nu pavasarī to i neatcerējos.
līdz šim vakaram.
ibio, tas lops atkal bija tik fantastisks, ka vel labu strēķi streikoja sirde un ļodzījās kājas.

varēšu atkal visu vasaru baidīties, jāes.

Comments

mīlīt - es beidzot sapratu - lamatas ir tava pōza
tā ta tā, par pozu mēs dziemsas jau kādu laiku dzirdam - bet kur ir palīdzīgā nots..
no tiem milzīgajiem man paniskas bailes, bet tie mazlie mazākie parasti sabīstam uz pretīmrējienu.
nu tas kā kuru reizi.
man it kā vispār suņi nebiedē, bet nu ja nāk virsū atiezis smaidu tādu...tad jau vienalga cik liels - patīkami nav.