meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nav kāds dakteris pie kura varētu aiziet un dabūt izziņu, ka mana ziemas [aukstuma/rudens] nepatika nav vis kaut kāds emmocionāls untums, bet nopietna diagnoze, ko ārste tikai saule, solāriji un mūžīga mīlestība [baltā zirgā]?

tā kā fūlmūņa vai kādu citu pārdabisku spēku ietekmē man pēdējās naktis ir foken caurs miegs, šonakt fiksēju šādas sarunas aiz loga:

ap vieniem, aizvainota, puišelīga meitenes balss
- es esmu debila, es to atzīstu, nu un kas?
čalis zbejā un pohujā
- toč debila..

ap pusē četriem cacīga meitenes balss
- es tev reāli kā vītietim prasu - es esmu resna?
čalis zbejā un pohujā
- ..kāda resna?..

ap vēl vēlākiem vēl kāda dūda dūkoja aiz loga, bet to mana miegainā atmiņa ir pakāsusi, varbūt labi ka tā.

ielejot krūzītē, kurā bijusi sintētiska paciņtējā, minerālūdeni, iegūstama minerāllimonāde.