raini, nelien kadrā
šonakt vaktēju filfaka spokus. gulējām zālē uz kaut kādiem dīvainiem matračiem, blakus musm pie papīriem nokrauta galda pavecs, lādzīgs tantuks rakstīja un zortēja - lietvedēja vai. sapņa sapnī man pie pogas piesita andris buiķis tā norādod uz citiem spokiem un palīdzot mistikas izpētē. zēlē redzamie spoki pārsvarā bija lelles lieluma, neskaidras ēnas, kurām bildēs spīdēja acis. [velkom tu mai kantrī]