meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pieturā stāv divas tantes, viena bažīgi groza un ķimerē narcišu pušķi, otrai uz mata tāds pats rokās.
un tikai tagad, skatoties uz viņām, es apķēru nah šorīt pieturā tāda spietošana.
re, kamēr rakstu vēl divas tantes klāt - vieni tulpes sārtas, otrai šķiet oranžas neļķes, o vēl viena, zilā mantelī - visadvansētākā - dziļā papītra turzā spīd, šķiet, kas sarkanīgi tulpīgs.
bet tās pendžas ir amizantas - ar tādu misiju stājā, bet tomēr gurdi skatās tālē un žāvājas.

līdz brīdim, kad atnāca tramvajs, viņu jau bija tik daudz, ka saietu varētu arī noturēt turpat pieturā un nekur nebraukt..

iepūtiet man enerģiju