pa peļķēm iet nav /tas prieks/ kas pa sniegu iet
nācu mājās un visu ceļu.
plosījās pa galvu baigās gudrās domas.
hā hā.
viena no tām par manām kaut kādām vērtību(?) kategorijām.
tā, ka skauž,
ka kādi atkal apmainījušies vietām
(bet vispār tas kā viņi atnāk un kur apstājas...es taču tā nelūdzu darīt!),
ka mana personība kaut kā dīvaini šķeļas,
atstājot mani pašu pa vidu. nu tādā bez un nekā stāvoklī.
tur ir problēma ar vārdiem
un kaut kādas bailes no tā kā sevi uzrunāju.
kaut kādā ziņā vainas sajūta,
kaut kādā prieks.
bet ja tā svētdienīgi,
tad vairāk prieks.
smieties, kā nekā, kā mēs zinām, ir veselīgi.
paldies neamatēvam, paldies zilām sinām, paldies kaķim.
plosījās pa galvu baigās gudrās domas.
hā hā.
viena no tām par manām kaut kādām vērtību(?) kategorijām.
tā, ka skauž,
ka kādi atkal apmainījušies vietām
(bet vispār tas kā viņi atnāk un kur apstājas...es taču tā nelūdzu darīt!),
ka mana personība kaut kā dīvaini šķeļas,
atstājot mani pašu pa vidu. nu tādā bez un nekā stāvoklī.
tur ir problēma ar vārdiem
un kaut kādas bailes no tā kā sevi uzrunāju.
kaut kādā ziņā vainas sajūta,
kaut kādā prieks.
bet ja tā svētdienīgi,
tad vairāk prieks.
smieties, kā nekā, kā mēs zinām, ir veselīgi.
paldies neamatēvam, paldies zilām sinām, paldies kaķim.