jaukt bez saknēm pēc plāna pasauli uz vienas grāmatas vāciņa redzot
miega bailēs diena izdienota, labi un smīnīgi.
izbrīns, jūs ziniet, brīna kā vēl, es, piemēram, neatminēju,
bet tagad zinu un smejos.
man patiesībā ir ordeņu lente ap krūtīm un kādu laiku, sev nezinot, esmu citā levelī.
bet nav nekāda lepnuma, to visu klusām, lai tikai neviens nepadomā.
jo nevar zināt aiz kuras bārdas, stūra, piedurknes uz tevi skatās morāle.
bet domas labas.
un sirdsapziņa arī māk smieties.