vēl esmu pamanījusi, ka, pierakstot sapņus, jo sevišķi tad, ja tajos ir noticis daudz, vienmēr ir kāds moments vai momenti, kur es nomainu laiku uz tagadni - es to bieži vien pamanu, pat kamēr vēl rakstu, un mēģinu pārlabot uz pagātni, bet tas "jūtas" nepareizi, tāpēc bieži vien atstāju, kā ir. tie parasti ir brīži, kuri no visa sapņa atmiņā iespiedušies visspilgtāk, bieži vien arī sapņu beigas. kaut kas, no kā grūtāk distancēties.