šodien neko nevaru.
gulēju pusdienlaiku, kur biju ieslodzīta savās lauku mājās ar kaut kādiem pensionētiem (nepraktizējošiem!) burvjiem, kas bija atņēmuši arī man maģiskās spējas un bija veci un nejauki. tas bija kā dzīvot pansionātā ar kašķīgiem, kaprīziem večukiem.
pēc tam glābu kaut kādu aziātu kalpu ģimeni - glābšana sevī ietvēra rāpšanos lejup pa virvēm gar stikla debesskrāpja sienu no ļoti augsta stāva, gan nūdistisku peldēšanu aizaugušā dīķī ceļmalā, lai novērstu uzmanību no bēgošajiem aziātiem. viens no viņiem varēja ļoti ātri skriet uz visām četrām. pamodos tikpat nogurusi, kā iemigu.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on July 20th, 2013 at 06:49 pm
lietus