šodien pēc mēģinājuma gāju uz autōbusu kopā ar Ievu R. un mums bija patīkama komunikācija. mēs runājām par ansambļa vokālo kvalitāti un tā uzlabošanas iespējam un par to, ka viņa grib dibināt pati savu ansambli, bet domā, ka ir pārāk jauna un nemāk diriģēt un klavierēt pietiekami labi, un es teicu, ka tās ir pilnīgas muļķības un lai viņa ņem un taisa ansambli, jo tā neko nevar zaudēt, plus, ar entuziasmu var paveikt brīnumu lietas. vispār man ir tāda ticība, ka šī jaunā dāma varētu veiksmīgi paveikt šo lietu, es katrā ziņā būtu sajūsmā par to. sasodīts, nu, cilvēkiem vajag sekot saviem sapņiem! it īpaši ja tie ir šādi piepildāmi un jēdzīgi sapņi, nevis, piemēram, tādas tālas un neiespējamas muļķības kā maza dzejas grāmatiņa kādreiz. vēl mēs runājām par mācībām un par to, ka astma piešķir invaliditāti un nodrošina stipendiju, un tāpēc man šķiet, ka būtu vērts uzzināt, kā nofeikot astmu. vai arī vēlreiz aiziet pie tās daktersievietes, kura teica, lai es eju pie alergolōga un pie vēl kaut kāda ārsta, kura nosaukumu es neatceros un ka vispār, tas, ka es esmu pilnīgi vesela, neko nenozīmē (jā, es domāju, ka viņi vienkārši grib nopelnīt uz mana rēķina. bet, ja ar šo cilvēku palīdzību var legāli nofeikot papīru, kas nodrošina stipendiju, hō, tas būtu diezgan ļoti tā vērts, jo, nu, ja man stipendiju dotu visu laiku, es to gribētu sakrāt un ielikt depozītā un tad pēc universitātes pabeigšanas man būtu 1000 Ls, kurus atkal varētu kaut kur ieguldīt or something un beigās nopirkt sev mazu, zaļu mājiņu kādā mīlīgā nomalē.), jo viņi laikam būtu gatavi dot man dajebkādu diagnōzi, lai tikai kaut ko būtu nodiagnosticējuši.

un,ja atgriežas pie ansambļa lietām, šodien manā rīcībā nonāca konkrēts pierādījums tam, ka, ja grib dziedāt, vajag atmest smēķēšanu. klinta, kas beidzot leģitīmi rušinās pirmo soprānu rindās, ir šis pierādījums, un es ļoti priecājos. paies vēl kāds laiciņš, un, ja klausīs ivaram, būs the rocky of singing. man patīk, kad cilvēki progresē.