esmu jau ļoti pieradusi pie tā augusta "varbūt jau celsimies, Leldīt?" katru rītu. strādā labāk nekā jebkurš modinātājs, arī tad, ja patiesībā vēl nejūtos diez ko izgulējusies (kā šorīt. bet šeit ir izcili labas iespējas gulēt diendusu, ko arī izmantoju).

grūti saņemties braukt prom, atpakaļ uz rīgu pie dzīvokļa ar pazudušu kaķi un centieniem ķerties pie m.darba rakstīšanas, atpakaļ, kur nebūs ikrīta kāpiena kokā un ikvakara "es gulēšu pie Leldītes!", man šķiet, es jutīšos vientuļi, vismaz kādu laiku. bērni izraisa "atkarību".