jā, kaut kā tā.

man tiešām šķiet, ka kopumā šis periōds pēc kāda laika būs tāda miglaina grāmatu-lasīšanas-gultā-seriālu-skatīšanās-krēslā-eseju-rakstīšanas masa ar atsevišķiem varbūt specifisku atmiņu vērtiem elementiem, jo ir grūti atšķirt dienu no dienas un tā. bet šis galīgi nav tādā sliktā nozīmē. man patīk, ka man būs šī pieredze, tieši tāda. un lielā mērā es labprāt arī kaut kā tā iztēlotos visu savu dzīvi, tikai ar vairāk tuviem cilvēkiem sasniedzamā attālumā. man nav iebildumu pret konstruktīvu rutīnu, tas ir ērti, un man gandrīz nekad nav garlaicīgi. ai, pārāk jau nu aizrunājos, hah.